KNAB izmeklētāja Juraša lietā nespēj atklāt noziedzīgus nodomus

Pērn uzsāktais kriminālprocess pret KNAB nodaļas vadītāju Juri Jurašu izbeigts, jo nav konstatēta noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse. Proti, amatpersona nav zinājusi, ka viņa tēvs uz viņa izrakstītas pilnvaras pamata aizņēmies naudu viņa vārdā, liecina Neatkarīgajai izsniegtais Ģenerālprokuratūras galīgais lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu.

Pēc šā lēmuma pasludināšanas VID publiski pauda neizpratni par prokuroru secinājumiem, taču no sīkākiem komentāriem atteicās, jo prokuratūra VID nemaz neesot iepazīstinājusi ar minēto lēmumu.

Tad Neatkarīgā vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izsniegt lēmuma kopiju, un pagājušajā nedēļā šis lūgums tika apmierināts.

Nedeklarētie aizdevumi

Riņķa dancis ap J. Jurašam daļēji piederošās (50,88%) SIA Burtnieku zirgaudzētava aizņēmumiem aizsākās pērnā gada sākumā. VID atklāja, ka J. Jurašam un viņa ģimenes locekļiem piederošais uzņēmums ņēmis divus aizņēmumus no SIA Vidzemes darījumu centrs – 40 000 un 150 000 eiro. Kā zināms, likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā nosaka, ka valsts amatpersonai deklarācijā jānorāda informācija par veiktajiem darījumiem virs 20 minimālajām mēnešalgām, kā arī jānorāda parādsaistības. J. Jurašs šos darījumus un parādsaistības savā deklarācijā nebija uzrādījis.

Aizņēmuma līgumus no Burtnieku zirgaudzētavas puses J. Juraša vārdā bija parakstījis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, J. Juraša tēvs Jānis Jurašs, pamatojoties uz notāra izrakstītu universālo pilnvaru. Līgumos norādīts, ka Burtnieku zirgaudzētava un Juris Jurašs ir solidāri aizņēmēji. Pretēji likumam šis darījums J. Juraša gadskārtējā valsts amatpersonas deklarācijā neatspoguļojās, neraugoties uz to, ka Civillikums nosaka – pilnvaras devējam ir saistošas jebkuras pilnvarnieka darbības neatkarīgi no tā, zina vai nezina pilnvaras devējs par pilnvarnieka veiktajām darbībām.

VID Finanšu policijas pārvalde 2008. gada 14. augustā uzsāka kriminālprocesu pret J. Jurašu par iespējamu nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Vai ir noziegums?

Pavisam citādi uz notiekošo skatījās prokuratūrā. Jau pērnā gada oktobrī kriminālprocesu uzraugošais prokurors atcēla procesa virzītāja lēmumu atzīt J. Jurašu par minētajos noziegumos aizdomās turēto, jo neesot noziedzīga nodarījuma sastāva. Arī J. Jurašs reaģējis ar sūdzību, kurā Ģenerālprokuratūrai norādījis, ka kriminālprocess izbeidzams nevis tāpēc, ka nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs, bet gan tāpēc, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums.

Lietu vēlreiz caurskatīja Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurors. Viņš konstatēja, ka noziedzīgs nodarījums tomēr noticis, un lietu nosūtīja atkārtotai izmeklēšanai Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai.

Tomēr arī šī instance atzina, ka kriminālprocess pret amatpersonu ir izbeidzams "sakarā ar to, ka Jura Juraša nodarījumā nav noziedzīgā nodarījuma sastāva".

Objektīvā puse nelāga

Vērtējot noziedzīgā nodarījuma objektīvo un subjektīvo pusi, prokurors Āris Bočs konstatējis, ka objektīvo pusi "veido darbības, proti, nepatiesu ziņu norādīšana deklarācijā par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā". Prokurors konstatējis, ka J. Juraša "valsts amatpersonas deklarācijā par 2007. gadu nenorādītās ziņas par parādsaistībām, proti, EUR 190 000, ir apdraudējušas valsts amatpersonu darbības mantiskajā sfērā atklātumu. Tāpat konstatējams, ka minēto ziņu neiekļaušana valsts amatpersonas deklarācijā par 2007. gadu vērtējama kā noziedzīga darbība, norādot nepatiesas ziņas tajā par parādsaistībām lielā apmērā, tas ir, mantu vai citiem ienākumiem".

Glābj subjektīvā puse

Turpretī vērtējot nodarījuma sastāva subjektīvo pusi, prokurors nācis pie slēdziena, ka "kriminālprocesa materiāli satur ziņas un faktus, kas norāda uz to, ka Juris Jurašs nav zinājis par viņa vārdā 2007. gada 19. septembrī slēgto aizdevuma līgumu un 2007. gada 25. oktobrī slēgto aizdevuma līgumu". Līdz ar to prokurors secinājis, ka nav pierādīta noziedzīgā nodarījuma sastāva subjektīvā puse – nodoms izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Lēmumā ir vairākas atsauces uz liecinieku J. Juraša tēvu un Burtnieku zirgaudzētavas un Vidzemes darījumu centra amatpersonām, kuras visas kā viens liecinājušas, ka J. Jurašs nav zinājis par notiekošo darījumu, tā plānošanu un norisi, jo šis darījums ar J. Jurašu ne reizi neesot apspriests. Minēto uzņēmumu darbinieki arī liecinājuši, ka pašu J. Jurašu vai nu vispār neesot redzējuši, vai pēdējo reizi redzējuši 2005. gadā – divus gadus pirms darījuma. Papildus minētajam prokurors atklājis, ka "gan SIA Vidzemes darījumu centrs, gan SIA Burtnieku zirgaudzētava ir iekļāvusi savos grāmatvedības reģistros minētos aizdevumus, tādējādi likumdošanā paredzētajos gadījumos dodot iespēju trešajām pusēm, piemēram, VID, iepazīties ar uzņēmumu grāmatvedībā esošajiem dokumentiem; kriminālprocesa materiāli un tajos nostiprinātie pierādījumi nerod iespēju noskaidrot Jurim Jurašam inkriminējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas motīvus, proti, kāds ir bijis iemesls vai nepieciešamība Jurim Jurašam nenorādīt minētos darījumus savā 2007. gada valsts amatpersonas deklarācijā". Līdz ar to prokurors nonācis pie slēdziena, ka ir visi nepieciešamie likumā paredzētie nosacījumi kriminālprocesa izbeigšanai.