Protesta akcija būs arī slimnīcās

Jūlijā sākusies Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akcija, kuras laikā ap 800 mediķu pārtraukuši strādāt pagarināto normālo darba laiku.

Šī protesta akcija ir aicinājums mediķiem brīvprātīgi likumā atļautajā un noteiktajā kārtībā nepiekrist vienu mēnesi strādāt pagarināto normālo darba laiku. Brīvprātīgi to izdarījuši aptuveni 800 mediķu, liecina arodbiedrības informācija. Mediķu arodbiedrība pieņēma lēmumu par brīdinājuma streiku, jo valdība neņēma vērā arodbiedrības prasību atcelt pagarināto normālo darba laiku, kas paredz mediķiem iespējas strādāt virsstundas virs Darba likumā noteiktā, taču ļauj par tām nemaksāt. Saeima gan jūnijā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā, saskaņā ar kuriem jau no šāgada 1. jūlija pagarinātais darba laiks tiek samazināts, tomēr likums skaidri neparedz to samazināt arī turpmākajos gados - Saeima likumā iekļāvusi normu, kas aicina to darīt valdībai budžeta sastādīšanas laikā.

P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā par pagarinātā darba laika nestrādāšanu paziņojušas 100 māsas - ņemot vērā, ka slimnīcā ir 700 māsu, tas ir pietiekami liels skaits, lai ietekmētu slimnīcas darbību. Slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle gan skaidro, ka slimnīca ir saplānojusi darbus attiecīgi tam personāla skaitam, kas būs pieejams. Pagarināto darba laiku atteikušies strādāt arī ārsti. Kopumā - 133 mediķi. Galvenokārt mediķu brīdinājuma protesta akcija ietekmēs plānveida medicīnas pakalpojumu sniegšanu, jo personāla trūkuma dēļ nevarēs nodrošināt personālu visām operācijām. Pagarināto darba laiku atteikušies strādāt arī mediķi citās slimnīcās. Piemēram, Vidzemes slimnīcā pagarināto darba laiku jūlijā nestrādās deviņas māsas un septiņi ārsti. Slimnīca jūlijā nesniegs plānveida medicīnisko palīdzību, bet tas nolemts ne tikai protesta akcijas dēļ - slimnīcā vasaras laikā mediķu atvaļinājumu dēļ arī ir sarežģīti nodrošināt pilnu palīdzības apjomu.

Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris pastāstīja, ka akcijas dēļ pacientiem būs ilgāk jāgaida uz pakalpojumu saņemšanu. Atsevišķās situācijās var ietekmēt arī neatliekamo medicīnisko pakalpojumu saņemšanu. V. Keris uzskata, ka atbildība par mediķu protesta akcijām ir jāuzņemas politiķiem, jo mediķu arodbiedrība un citas mediķu organzācijas gadiem ilgi informējušas valdību par situāciju medicīnā. «Valdībai bija iespēja novērst šos protestus,» teica V. Keris.