MEDIĶU STREIKS. Ārstēties jābrauc uz laukiem

© Aigars Eglīte/ F64 photo agency

Nu ir nepatikšanas – tik lielas, ka veselības ministre Anda Čakša atcēlusi ieplānoto atvaļinājumu. Latvijas Ģimenes ārstu asociācija nepiekrīt pārtraukt streiku, kamēr netiks palielināta garantētā maksa praksei par katru pacientu jeb tā dēvētā kapitācijas nauda.

Ģimenes ārstu izvirzīto prasību sarakstā šī ir pirmajā vietā:

«Palielināt šobrīd noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 euro par 30% katru gadu turpmākos 3 gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), t.i., 1,63 euro 2018. gadā, 2,11 euro 2019. gadā, 2,75 euro 2020. gadā.» Un tieši šai prasībai valdība pagaidām nepiekrīt, jo tādā gadījumā valsts garantētais maksājums jāpalielina visiem ārstiem. Tāda ir premjera Māra Kučinska pozīcija. Tā kā vakar vienošanos nav izdevies panākt, turpmākas diskusijas notiks šodien Veselības nozares stratēģiskajā padomē, kurā darbojas dažādu veselības aprūpes un medicīnas organizāciju pārstāvji. Aģentūras LETA veiktā aptauja liecina, ka arī šajā institūcijā nav vienprātības attiecībā uz kapitācijas naudu - tā paša iemesla dēļ, ko minējis premjers.

Kamēr Latvijas Ģimenes ārstu asociācija dzelžaini aizstāv izvirzītās prasības, rāmākā gultnē ritējušas valdības sarunas ar otru arodorganizāciju - Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju. Otrdien parakstīta vienošanās, kas paredz pārtraukt tās biedru piedalīšanos «protesta akcijā». (Zīmīgi, ka Veselības ministrija izplatītajā paziņojumā joprojām nelieto vārdu «streiks», kaut gan pieteicēji uzskata, ka rīkojušies juridiski atbilstoši Streika likumam.) Ministrija ziņo, ka vienošanās starp pusēm paredz konkrētu uzdevumu izpildi. Viens no tiem: «Nodrošināt, ka Saeimā tiks iesniegts pieprasījums par 2018. gadā kopējā finansējuma pieaugumu veselības nozarei pret 2017. gada finansējumu veselības nozarei līdz 200 miljoniem eiro apmērā, kā arī normatīvi nostiprināt nosacījumu, ka, pieaugot finansējumam veselības nozarei, proporcionāli pieaug arī primārās veselības aprūpes finansējums.».



Veselība

Līdz 80% vēža slimnieku ir uzturvielu nepietiekamība un teju katrs piektais nāves gadījums vēža slimniekiem izriet no uzturvielu nepietiekamības sekām, uzsvērts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Uztura un dietoloģijas centra organizētajā seminārā "Malnutrīcijas aktualitāte dažādās ārstniecības nozarēs".

Svarīgākais