93% Latvijas uzņēmēju ir pārliecināti - viņu industrijā gaidāms konkurences pieaugums
Gandrīz visi Latvijas uzņēmumu vadītāji norāda, ka nākotnē konkurence tikai pieaugs, turklāt tas notiks kvalificētu darbinieku trūkuma apstākļos, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) globālā lielo uzņēmumu vadītāju veiktā aptauja.
Latvijā uzņēmēju noskaņojumu ietekmē bažas par nodokļu sloga pieaugumu, kā arī regulējuma ietekmi. Tomēr PwC eksperti ir pārliecināti, ka uzņēmējiem ir iespējas pielāgoties apkārtējās vides izaicinājumiem, meklējot inovatīvus risinājumus, kā arī savstarpēji daloties ar resursiem un zināšanām.
PricewaterhouseCoopers globālā lielo uzņēmumu vadītāju aptauja liecina, ka 93% Latvijas uzņēmēju ir pārliecināti, ka viņu industrijā gaidāms konkurences pieaugums, tomēr viņi ir apņēmības pilni stiprināt savu konkurētspēju, apgūstot jaunus tirgus un investējot esošās kapacitātes celšanā. Interesanti, ka Latvijas uzņēmēji ir krietni piesardzīgāki attiecībā uz plānotajām aktivitātēm izaugsmes veidošanā. 75% aptaujāto neplāno veikt īpašas aktivitātes un paļaujas uz dabisku izaugsmi, 41% no respondentiem plāno samazināt izmaksas, vienlaikus tikai 3% apsver veikt kāda cita uzņēmuma iegādi vai apvienošanos. Galvenie noieta tirgi ir tuvākās kaimiņvalstis, taču salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, maz tiek apgūti Skandināvijas un Rietumeiropas tirgi.
“Uzņēmumiem ir svarīgi samazināt izmaksas. Laiks, kad to varēja vienkārši izdarīt, tās “apgriežot”, ir pagājis, tāpēc ir jāmeklē stratēģiski veidi, kā to izdarīt. Piemēram, uzņēmumu pirkšana un apvienošanās - arī tas ir veids, kā samazināt tēriņus, pieaugot uzņēmējdarbības apmēriem. Turklāt, tiem nav obligāti jābūt vērienīgiem darījumiem. Vēl var ieviest jaunas tehnoloģijas. Nereti uzņēmumi pieņem īstermiņa lēmumus un necenšas ieviest inovācijas, neapzinoties to iespējas un baidoties no procesa īstenošanas finansiālās puses. Trešais veids ir ieguldīt cilvēkresursos, ko uzņēmumi jau ir atzinuši kā vienu no izšķirošajiem izaugsmes faktoriem. Tas var tikt realizēts gan kā darbinieku motivācija, gan sadarbība ar partneriem” stāsta PwC ITS vadītājs un IT pakalpojumu līderis Ēriks Dobelis.
Latvijā, salīdzinājumā ar citām valstīm, uzņēmēji visvairāk jūtas apdraudēti par nodokļu sloga pieaugumu un uzskata, ka konkurētspējīgai nodokļu sistēmai ir jābūt galvenajai valsts prioritātei. Vien 4% aptaujāto, Latvijas līdzšinējo nodokļu sistēmu uzskata par efektīvu un starptautiski konkurētspējīgu, pārsvarā tā tiek vērtēta negatīvi. Igaunijā pozitīvi savu nodokļu sistēmu ir novērtējuši 63%. PwC Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza uzsver, ka šāds rezultāts lielā mērā balstās uz emocionāliem apsvērumiem: “Taču uzņēmēju nostāja ir kritisks signāls valsts pārvaldei. 85% aptaujāto norāda, ka administratīvā sloga samazināšana ir tikpat būtiska kā nodokļu likmju samazināšana. Savukārt 68% aptaujāto apgalvo, ka nodokļu sistēmas stabilitāte ir svarīgāka par likmju samazināšanu. Vērtējot gaidāmo nodokļu reformu, uzņēmēji sagaida, ka tā neradīs papildu grūtības vai administratīvo slogu un ka tās mērķis ir radīt motivāciju maksāt nodokļus tiem, kuri līdz šim to nav vēlējušies vai izvairījušies no nodokļu nomaksas, kas kopumā varētu veicināt konkurētspēju un veicināt optimismu biznesa vidē”, skaidro Ilze Rauza.
Ekrānšāviņš
Pārmērīgs regulējums ir “galvas sāpe” gandrīz katram lielajam uzņēmumam - 80% no pasaules un Eiropas uzņēmējiem, to norādījuši, kā galveno biznesa un izaugsmes apdraudējumu. Arīdzan Latvijā, salīdzinoši daudz jeb 67% lielo uzņēmumu pārstāvji, izsaka bažas par valstī esošo regulējumu. Slodze esošajiem resursiem un papildus izmaksas, liek uzņēmējiem meklēt risinājumus kā efektivizēt savu darbību. Kā vienu no iespējamajiem risinājumiem, PwC Revīzijas nodaļas direktore Lolita Čapkeviča min iekšējās kvalitātes sistēmas ieviešanu: “Regulējuma ietekmes un seku apmēru izvērtēšana, sākotnēji var radīt papildus izmaksas, tomēr ilgtermiņā tas palīdzētu mazināt riskus un nodrošinātu saistību izpildi. Tikpat svarīgi, kā pārliecināties par sava uzņēmuma saistībām ar valsti, ir rādīt šādu atbildības sajūtu arī savos darbiniekos. Nereti vadības vīzijas paliek vadītāju galvās, nesasniedzot padotos. Ikvienam darbiniekiem jāzina uzņēmuma mērķi un jāredz, kāda ir viņa loma kopējo sasniegumu veicināšanā”.
“Regulējama ietekme ir visaptveroša un laikā gaitā tā tikai pieaugs,” uzsver PwC Legal vecākais jurists Māris Butāns, norādot, ka līdz šim uzņēmumi pārsvarā, paļaujas uz to, ka vadītāji paši spēs kontrolēt uzņēmējdarbības atbilstību likumam, kas, protams, paliek arvien sarežģītāk. Ar nākamo gadu fizisko personu datu aizsardzību jomā naudas sodi jau būs mērojami miljonos. Uzņēmumiem jāsāk ieviest sistemātiskas risku darbības un uzraudzības kontroles procedūras. Kas sevī iekļauj ne vien darbinieku apmācības vai rokas grāmatu izstrādes, bet arī jaunu amatu izveidi.