Rīgas–Mažeiķu līnija kā Rail Baltica prototips
Satiksmes ministrs Uldis Augulis stāsta par saviem un Ministru prezidenta Māra Kučinska mēģinājumiem ieminēties Lietuvas kolēģiem, ka kauna lieta ir Lietuvas izjauktais dzelzceļa posms starp Mažeiķiem un Latvijas robežu.
U. Augulis stāsta, ka viņam nav izdevis satikties ar Lietuvas transporta ministru Roku Masjuli, kurš šajā ministra krēslā pārsēdies no enerģētikas ministra krēsla iepriekšējā valdībā. Latvijas un Lietuvas ministri aprunājušies pa telefonu. U. Augulis cer sastapt R. Masjuli 24. un 25. aprīlī Rīgā notiekošajā sanāksmē par Rail Baltica būvēšanu, bet kāda jēga būvēt Rail Baltica, ja nav pārliecības, ka Lietuva šīs jaunās sliedes neizjauc tieši tāpat kā vecās sliedes? Ko tad, ja Lietuva atklās, ka sliedes (tilti, pārmijas, sakaru kabeļi...) tās teritorijā ieliktas nepareizi un apdraud ātrvilcienu kustību? Šāds sliežu ceļš būs neapšaubāmi jāizjauc un jāsāk labot tieši tāpat, kā Lietuva kopš 2008. gada jau labo 19,5 kilometrus garo ceļa posmu no Mažeiķiem līdz Latvijas robežai. U. Augulis atceras, ka 2010. vai 2011. gadā, kad viņš iepriekš bija satiksmes ministrs, toreizējais Lietuvas transporta ministrs solījis atjaunot šo posmu 2012. gadā, bet foto attēls apliecina, ka sliedes līnijā Rīga-Mažeiķi šobrīd sniedzas tikai līdz Latvijas robežai.
Lietuvas ieinteresētība vispār piedalīties Rail Baltica projektā ir izmānīt Eiropas Savienības naudu dzelzceļa līnijas izbūvei no Polijas robežas līdz Kauņai un pat līdz Viļņai, ko ES nefinansētu bez trases turpinājuma līdz Rīgai un Tallinai, kā arī apgrozīt miljardiem eiro par trases būvi tur, kur pēc vai jau pirms uzbūvēšanas tā tiks padarīta nelietojama. Jautājums, vai tiešām to visu nesaprot Eiropas Komisija ar visām tās izpildinstitūcijām, kas spēj tikai lūgt Lietuvu darīt kaut ko, lai ar skatu uz ES dalībvalstu Lietuvas un Latvijas robežas neapkaunotu ES. Lietuvas atbilde uz šiem lūgumiem ir redzama attēlā.
Neatkarīgajai bija iespēja klātienē uzdot šādu jautājumu Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājam Mihaelam Krāmeram. Viņa atbilde skanēja tā, ka Rail Baltica būvēšot un arī ekspluatēšot tāpēc, ka tāda ir ES politiskā griba. Lietuva nedrīkstēšot rīkoties tā, kā rīkojas Vācija, kas kopš 1984. gada būvē un nav uzbūvējusi dzelzceļa sliedes 182 km garumā līdz tunelim, ko cauri Alpu kalniem uz Itāliju izcirtusi Šveice. Tas tika nodots ekspluatācijā pagājušā gada 1. jūlijā, bet pievedceļš tam tas pats, kas kopš 1881. gada ved pāri Alpu kalniem, tai skaitā daļēji kā tuneļa veidā izbūvētajai dzelzceļa trasei. Vācijas kanclere Angela Merkele ir nosaukusi jauno tuneli par ES «sirdi, bet bez aortas». Vācija tagad gan gādājot miljardiem eiro, lai pievedceļu tunelim līdz 2021. gadam uzlabotu un līdz 2030. gadam padarītu atbilstošu tuneļa jaudai izlaist cauri kalniem 2x180 vilcienu sastāvus diennaktī. Dzelzceļa trasei būtu jāsavieno ostas pilsētas Roterdama Nīderlandē un Dženova Itālijā. Tuneļa būvei šveicieši bija savākuši naudu arī no tām valstīm, pa kurām šī trases iezīmēta. Tunelis tika cirsts kopš 1999. gada ar plānu dabūt to gatavu 2010. gadā. Īstenībā tad tika sarēķināts, ka klintīs iecirsti 12 miljardi Šveices franku, un darbi turpināti vēl sešus gadus. Tagad Vācijas pusē skan nožēla par esošo situāciju un solījumi turpmākajos gados to izlabot, bet no Itālijas neatskan nekas. M. Krāmers pauda, ka Vācija turpmāk labošoties pati un gādāšot, lai arī citi pilda savas saistības.