Ķīna aizrāda Latvijai par VVF vizīti Taivānā
Šodien Taivānā noslēdzas eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas nedēļu ilgā vizīte. Asus protestus par bijušās amatpersonas rīcību, apmeklējot Taivānu, Ārlietu ministrijai (ĀM) iesniegusi Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība.
ĀM plašākus komentārus par Ķīnas vēstniecības iesniegto notu nesniedz, vien norāda, ka šis jautājums ir "darba procesā".
Nav valsts amatpersona
Taivānas Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā teikts, ka bijusī Latvijas Valsts prezidente vizītes laikā ir paredzējusi tikties ar Taivānas prezidentu Ma Dindžeu, piedalīties Eiropas Savienības (ES) centra inaugurācijā Nacionālajā Čuna Hsina universitātē un teikt uzrunu par izaicinājumiem, kas sagaida ES.
Viņa uz Taivānu devusies kā Eiropas nākotnes pārdomu grupas viceprezidente, rakstīts eksprezidentes interneta mājaslapā. Savukārt Latvijas ĀM preses sekretārs Rets Plēsums uzsver: "Bijusī prezidente ir atstājusi oficiālo amatu, un mums ar Taivānu ir auglīga sadarbība kultūras un zinātnes jomā."
Taču ĀM neskaidro, vai tā ar eksprezidenti ir pārrunājusi jautājumu par viņas došanos uz Taivānu. Pašlaik šis jautājums "ir darba procesā", norāda R. Plēsums, un, iespējams, tikai nedēļas otrā pusē, kad Latvijā būs atgriezusies bijusī valsts vadītāja, ĀM varētu ko skaidrot vairāk.
Ķīnai nepatīk
Neatkarīgās rīcībā ir nonākusi informācija, ka asu kritiku par eksprezidentes rīcību ir izteikusi Ķīnas vēstniecība Latvijā. Tās pirmais sekretārs Hunljans Ko Neatkarīgajai apstiprina, ka šāda vēstule jeb, kā diplomāti to dēvē, nota Latvijas ĀM ir nosūtīta. Viņš sīkākas vēstules detaļas neatklāj. Ķīna uzskata Taivānu par savu teritoriju, tāpēc citu valstu oficiālās amatpersonas, ja tās nevēlas sabojāt attiecības ar Ķīnu, Taivānu izvēlas apmeklēt vien pēc savu pilnvaru izbeigšanās, norāda Vācijas ziņu aģentūra DPA. Ķīnas ĀM interneta mājaslapā ir redzams, ka savas prezidentūras laikā to apmeklēja 1994. gadā Guntis Ulmanis, gan desmit gadus vēlāk V. Vīķe-Freiberga, taču vienīgi eksprezidente šomēnes apmeklēja Taivānu.
Ķīna, kas uzskata Taivānu par savu atšķēlušos provinci, pretojas Pekinas sabiedroto formāliem kontaktiem ar Taipeju. 1949. gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem Ķīnas pilsoņu karā un aizbēga uz Taivānas salu, de facto radās divas ķīniešu valstis. Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku. Ķīnas Republika ieņēma Ķīnas vietu ANO līdz 1971. gadam, kad ANO izslēdza Taivānu un uzņēma kontinentālo Ķīnu. Drīz pēc tam Taivāna tika izslēgta arī no visām ar ANO saistītajām organizācijām, ziņo LETA.
Latvijai deviņdesmito gadu sākumā jau bija diezgan ciešas attiecības ar Taivānu un Rīgā bija atklāts arī Taipejas ģenerālkonsulāts. Tomēr pēc Pekinas asās reakcijas Latvijas valdība izlēma, ka valstij stratēģiski svarīgākas ir labas attiecības ar komunistisko Ķīnu, tāpēc Taivānai tika lūgts slēgt ģenerālkonsulātu, un pašlaik šīs valsts intereses Latvijā pārstāv Taipejas misija.
Kalvīša pēdās
V. Vīķes-Freibergas rīcība apmeklēt Taivānu tiek salīdzināta ar pērn rudenī bijušā premjera Aigara Kalvīša braucienu uz Maskavu, kad viņš kā bijusī valsts amatpersona devās vizītē pie Krievijas premjera Vladimira Putina.
A. Kalvītis došanos uz Krieviju ar ĀM nesaskaņoja, jo "pēc amatpersonas pienākumu pildīšanas privātpersonas var doties, kur vēlas, un par to nav jāinformē ĀM", uzsver R. Plēsums.
2009. gada septembra beigās V. Putins A. Kalvītim stāstīja par dzīvi Latvijā, jo V. Putins bērnībā aptuveni mēnesi esot dzīvojis mūsu valstī. Krievijas premjers savulaik Latvijā esot ārstējis traumu un atguvis sportisko formu. Viņš Latvijā "dzēris svaigu pienu, elpojis Latvijas gaisu un – par izbrīnu Krievijas ārstiem – ātri atveseļojies", tolaik ar Krievijas kolēģi pārrunāto atstāstīja A. Kalvītis.