Sākot ar pirmdienu, par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību atzīta uzņēmuma daļu pārdošana vai pirkšana nonāks valdības pārziņā. Bez tās atļaujas nevarēs pārdot vairāk par desmit procentiem, piemēram, dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatora Conexus Baltic Grid, daļu.
Attiecīgus grozījumus Saeima steidzamības kārtībā pieņēma Nacionālās drošības likumā. Likumdevējs neslēpa, ka steiga ap šiem likuma grozījumiem saistīta ar konfidenciālu informāciju, kas liecina, ka Inčukalna pazemes gāzes glabātavas pašreizējo īpašnieku vēlas iegādāties personas, kas «Latvijai savulaik nodarījušas daudz ļauna». Jaunie grozījumi likumā šo darījumu nepieļaušot.
Jaunais regulējums attiecināts uz komercsabiedrību, kas Latvijā saņēmusi licenci dabasgāzes pārvadei, uzglabāšanai, sadalei vai tai piederēs sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu, piemēram, dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoru Conexus Baltic Grid. Likums attieksies arī uz Latvijas gāzi, kurai atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām līdz gada beigām juridiski jānodala sadales sistēmas operators.
Par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām - televīzijām tiek atzītas TV3, LNT, PBK, LTV1, LTV7, Re:TV, kā arī Sportacentrs.com TV un Rīga TV24. Savukārt elektronisko sakaru jomā pieņemtie grozījumi attieksies uz SIA Lattelecom un trīs lielākajiem mobilo sakaru operatoriem. Pašlaik lielākie mobilo sakaru operatori Latvijā ir Latvijas Mobilais telefons, Tele2 un Bite Latvija.
Tāpat likumā noteikts, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību tiks atzīts arī elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražotājs, kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniegs 50 megavatu. Noteikts, ka likums attieksies arī uz siltumenerģijas pārvades un sadales operatoriem, kuriem piederēs siltumtīkli vismaz 100 kilometru garumā. Par nacionālai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību noteiks tādu uzņēmumu, kas ir saņēmis licenci elektroenerģijas pārvadei.
Šiem kritērijiem atbilst Latvenergo, kura privatizēšanu liedz likums, un siltuma ražotāji trīs Latvijas lielākajās pilsētās - Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.
Likumu izmaiņas nosaka uzņēmumam, kas iegūst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, sniegt noteikta veida informāciju valdībai, uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem, kā arī valsts iestādēm. Komercsabiedrībām šī informācija būs jāsniedz līdz 1. jūnijam.
Tāpat noteikts, ka Uzņēmumu reģistram savā mājaslapā būs jāpublicē informācija par uzņēmuma atbilstību nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības nosacījumiem. Šāda informācija būs pieejama no 15. jūnija.
Patlaban normatīvie akti neparedz valsts rīcību gadījumos, ja nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās ietekmi iegūst persona, kuras darbība varētu būt vērsta pret Latviju, kā arī Eiropas Savienības vai NATO interesēm. Pašlaik tikai atsevišķos regulējumos ir paredzēti ierobežojumi, bet tie ir fragmentāri, nevis sistēmiski un detalizēti, teikts likuma izmaiņu anotācijā. Pieņemtie likumi radīs priekšnoteikumus, lai sabiedrība un tautsaimniecība tiktu pasargāta no personām, kuru darbība varētu būt vērsta pret Latviju un tās nacionālajām interesēm, skaidro normatīvo aktu izmaiņu autori.
Noteikts, ka Ministru kabineta lēmumu saistībā ar atļaujas izsniegšanu varēs pārsūdzēt tiesā. Normatīvajā aktā konkrētu uzņēmumu nosaukumi nav minēti.