Sinoptiķi nāk klajā ar jaunu klimata scenāriju Latvijai
Neatkarīgi no ieviestajiem klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā šajā gadsimtā turpinās paaugstināties, šo izmaiņu lielumu noteiks siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā, secināts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pētījumā par novērotajām un gaidāmajām klimata pārmaiņām.
Līdzšinējās klimata pārmaiņas Latvijā izraisījušas ievērojamas izmaiņas gaisa temperatūrā un - līdzīgi daudzviet pasaulē novērotajām tendencēm - apstiprina izteiktu un stabilu pasiltināšanos. Laika periodā no 1851. līdz 2006.gadam vidējā gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājusies par 1,4 grādiem.
Latvijā novērotās gaisa temperatūras izmaiņas visvairāk skārušas ziemas un agra pavasara, kā arī vasaras mēnešus, savukārt rudens mēnešu vidējā gaisa temperatūra mainījusies mazāk.
Visi pētījumā apskatītie klimata pārmaiņu scenāriji norāda uz turpmāku gaisa temperatūras paaugstināšanos, tomēr gaidāmās izmaiņas šī gadsimta vidū un it īpaši tā beigu daļā ir ievērojami atkarīgas no siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas atmosfērā.
Klimata pārmaiņu scenārijs RCP 2,6, kas nu jau uzskatāms par nereālistisku, jo paredz siltumnīcefekta gāzu emisiju globālu samazinājumu jau šī gadsimta sākumā, rāda tālāku gaisa temperatūras paaugstināšanos Latvija līdz diviem grādiem virs 1971.-2000.gada vidējās vērtības.
RCP 4,5 scenārijs paredz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu tuvākajās desmitgadēs, un šī scenārija apstākļos gaisa temperatūra Latvijā līdz 21.gadsimta beigām paaugstināsies par vairāk nekā trim grādiem virs 1971.-2000.gada vidējās vērtības.
Savukārt gadījumā, ja pasaules mērogā šā gadsimta laikā netiks īstenoti nozīmīgi klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, var piepildīties klimata pārmaiņu scenārijs RCP 8,5, kas prognozē, ka gaisa temperatūra Latvijā līdz gadsimta beigām paaugstināsies par pieciem grādiem.
Viskrasākās izmaiņas gaidāmas ziemas sezonā un valsts austrumu daļā. Ziemās izteikti siltākas kļūs naktis, vasarās - dienas. Palielināsies karstuma viļņu biežums un garums, kā arī samazināsies sala stiprums un ilgums.
Līdzšinējo klimata pārmaiņu izpausmes Latvijas teritorijā iezīmējušas kopējā nokrišņu daudzuma palielināšanos un lielāku stipru nokrišņu gadījumu skaitu, un tiek prognozēts, ka šādas tendences turpināsies visa 21.gadsimta laikā.
Vēja ātrums pēdējās desmitgadēs Latvijā kopumā ir samazinājies. Tiek prognozēts, ka valsts lielākajā daļā līdz 2100.gadam palielināsies bezvēja dienu skaits, bet vētrainu dienu skaits nemainīsies. Tiesa, nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārijs norāda uz biežākām vētrām jūras piekrastē.
Kā ziņots, pētījumā secināts, ka aizvien biežāk nāksies saskarties ar Latvijas teritorijai neraksturīgiem un ekstremāliem laika apstākļiem. Lai mazinātu ar klimata pārmaiņām saistītos riskus un to iespējamās sekas, nepieciešams savlaicīgi izstrādāt un ieviest adaptācijas pasākumus visās tautsaimniecības jomās.
Nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju izstrāde veikta Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programmas "Nacionālā klimata politika" projekta "Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņu nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu" ietvaros.