Dzemdību nams streika priekšvakarā?

© Egons Ansbergs, F64 Photo Agency

Saņemot Rīgas Dzemdību nama darbinieku vēstuli, veselības ministre Anda Čakša ir neizpratnē, jo «atalgojuma pielikumam jābūt», un sola noskaidrot situāciju. Rīgas Dzemdību nama mediķi draud samazināt dežūru skaitu, īpaši brīvdienās un svētku dienās, ja steidzami netiks atrisināts jautājums par darba samaksu.

Par ačgārno veselības politiku dzemdībpalīdzībā trauksmes zvans sists ne pirmo dienu un pat ne gadu. Rīgas Dzemdību nama vadība jau vairākkārt vērsusi uzmanību, ka arvien grūtāk ir noturēt mediķus valsts apmaksātā darbā dzemdībpalīdzības nozarē un īpaši stacionārā, jo augstāka atalgojuma un labāku darba apstākļu (bez dežūrām vakaros, naktīs, brīvdienās) dēļ virkne darbinieku aiziet strādāt uz ambulatoro vai privāto veselības aprūpi. Tajā pašā laikā Rīgas Dzemdību nams ir valstī lielākā dzemdībpalīdzības iestāde, kur gadā tiek pieņemtas vairāk nekā 7000 dzemdības. Veselības ministre pagājušā gada nogalē apsolīja, ka tieši dzemdībpalīdzībā būtiski tiks palielināts tarifs, pēc kura apmaksā pacientiem sniegto veselības aprūpi, un tam sekos arī atalgojuma pieaugums mediķiem.

Vēstulē Rīgas mēram un veselības ministrei Rīgas Dzemdību nama ginekologi - dzemdību speciālisti pauž satraukumu un neapmierinātību ar darba samaksas apjomu. Dzemdību nama ārstu darba samaksa ir 5,05 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas. Esošais darba samaksas tarifs ir neatbilstošs, gan ņemot vērā ārstu iegūto izglītību un profesionālo kvalifikāciju, gan atbildību, kas ārstiem ik dienu ir jāuzņemas. Dzemdību nama mediķi atgādina, ka Rīgas Dzemdību nama sniegtie pakalpojumi ir pielīdzināmi augstākā līmeņa stacionāram, kurā ir vislielākais personāla noslogojums specialitātē, ievērojams augsta riska dzemdību īpatsvars un darba intensitāte. Ārstu darba algas Rīgas Dzemdību namā nav samērojamas ar ienākumiem ambulatorajā sektorā un reģionu stacionāros, kuros ir nesalīdzināmi mazāka darba intensitāte un personāla noslogojums. Situāciju Rīgas Dzemdību namā mediķi raksturo kā krīzi, īpaši cilvēkresursu - dežūrārstu - ginekologu, dzemdību speciālistu nodrošinājumā.

Mediķi pieprasa pārskatīt speciālistu darba samaksu, dubultojot ārstu stundas likmi, bet, ja darba samaksas jautājums netiks risināts nekavējoties, «būsim spiesti ievērojami samazināt darba apjomu Rīgas Dzemdību namā, attiecīgi samazinot dežūru skaitu, dežūras brīvdienās un svētku dienās, kā arī apsvērt iespēju pārtraukt darba attiecības ar Rīgas Dzemdību namu».

Veselības ministre, kura vakar valdībā aizstāvēja jautājumu par 22 miljonu eiro piešķiršanu rindu mazināšanai veselības nozarē, zināmā mērā bija pārsteigta par mediķu vēstuli un apgalvoja, ka jābūt algu pielikumam, jo no gada sākuma tarifs par dzemdību gadījumu ir palielināts par 50 eiro un šis pakalpojums ir vienīgais, kur vispār tarifs ir palielināts. Viņa apsolīja kopā ar Rīgas domi noskaidrot, kas ir noticis Rīgas Dzemdību namā.

Savukārt no Rīgas Dzemdību nama vadītājas Dagnijas Vilnītes stāstītā izriet, ka Nacionālais veselības dienests, rēķinot jaunu tarifu, paredzējis, ka atalgojums varot pieaugt tikai par diviem procentiem, kas esot desmit centi no 5,05 eiro (stundas likme par ārsta darbu uz rokas). Ministru kabineta noteikumos noteiktā minimālā darba alga ārstam ir 770 eiro, bet Dzemdību nams maksā vairāk, proti, 843 eiro. Arī Rīgas Dzemdību nama vadība jau bija sākusi sarunas ar ministriju par mediķu algas jautājumu, tāpat Dzemdību nams gatavojas no marta atcelt pagarināto normālo darba laiku, kas ļauj strādāt vairāk, bet ļauj virsstundas neapmaksāt.



Svarīgākais