Gandrīz piektā daļa no nelegāli strādājošajiem saņem bezdarbnieka pabalstu, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) dati. Šāgada nelegālās nodarbinātības pārbaudēs konstatēts, ka pieaug arī tā sauktās pirmās dienas līgumu skaits – lai gan cilvēks strādājis nelegāli jau ilgāku laiku, viņš apgalvo, ka tikai pirmo dienu ir darbā un vēl nav paspējis noslēgt līgumu.
Šogad nelegālās nodarbinātības samazināšanas politikas ietvaros VDI jau veikusi 722 pārbaudes, atklājot 344 nelegāli nodarbinātas personas, visvairāk – 196 – būvniecībā. Ēnstrādnieki atklāti arī tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība, skaistumkopšanas pakalpojumi, uzkopšanas darbi, lauksaimniecība un mežsaimniecība.
Vienojas par aploksni
VDI direktors Arnis Luhse stāsta, ka arī pērn būvniecība bijusi pirmajā vietā pēc nelegāli strādājošo skaita. Pārbaudēs atklāti 485 nelegāli strādājoši celtnieki. Tomēr tas ir ievērojami mazāk nekā 2008. un 2007. gadā, kad tika atklāti 1453 ēnstrādnieki celtniecībā. A. Luhse piekrīt, ka tas ir tāpēc, ka būtiski samazinājušies būvniecības apjomi un ir mazāks celtniecībā nodarbināto skaits, bet otrs iemesls ir tāds, ka nelegāli strādājošos ir arvien grūtāk atklāt. "Darba devējs un ēnstrādnieks vienojas, ka šajos grūtajos ekonomiskajos apstākļos alga tiks maksāta aploksnē, darbinieks tam piekrīt un sūdzas tikai tad, ja nav saņēmis solīto aploksni vai saņēmis mazāk," saka A. Luhse.
Taču VDI atklātie nelegālās nodarbinātības gadījumi ir tikai cīņa ar sekām. "Kāds mums valstī ir neapliekamais minimums, kāda ir minimālā darba alga. 35 lati neapliekamais minimums – tas ir absurds," atklāti saka A. Luhse. Ja to valsts nemainīs, tad cīnīties pret nelegālo nodarbinātību un būtībā cilvēkiem, kuri vēlas nodrošināt sev iztiku, praktiski nebūs iespējams. Inspekcijas vadītājs norāda, ka citās Eiropas valstīs neapliekamais minimums ir vismaz ap 300 eiro (210,6 lati) vai vēl lielāks – tas motivē darbiniekus strādāt legāli.
Pērn inspekcija apsekojusi kopumā 12 189 uzņēmumus, no tiem 4996 tieši saistībā ar nelegālo nodarbinātību, bet 3857 bīstamo nozaru uzņēmumus. A. Luhse atzīst, ka ļoti daudz nelegālo strādā tirdzniecībā, tomēr pērn nav izdevies atklāt "tik, cik būtu gribējuši".
Inspicēs arī turpmāk
Pērn notikušas arī vairākas uzņēmumu inspicēšanas kampaņas – kokapstrādē un mēbeļu ražošanā, būvniecībā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Visvairāk pārkāpumu atklāts kokapstrādē (1154) un sabiedriskajā ēdināšanā (1144). "Apskatīsim kokapstrādi, piemēram. Būtiskākie secinājumi pēc šīs nozares pārbaudēm ir, ka darbiniekiem tiek izsniegti individuālie aizsardzības līdzekli, bet tie netiek lietoti," klāsta A. Luhse. 44% gadījumu uzņēmumi nevarēja uzrādīt datus par mašīnu tehnisko apkopi, bet 11% uzņēmumu darbgaldiem nebija aizsargmehānismu. "Un šis pēdējais apstāklis ir visai negatīva tendence, jo tas ir ļoti bīstami. Pārbaudēs šā iemesla dēļ vairākos uzņēmumos darbs tika apturēts, lai savestu kārtībā darbgaldus," piebilst A. Luhse. Viņš uzsver, ka arī šogad inspekcijas prioritāte būs apsekot uzņēmumus – plānots vismaz 10 000, no tiem 3000 tādu, kuru saimnieciskajā darbībā ir paaugstināts nelegālās nodarbinātības risks, kā arī vismaz 3000 uzņēmumu tā sauktajās bīstamajās nozarēs.
Vai pamats optimismam?
Visvairāk smagu un letālu nelaimes gadījumu darbā 2009. gadā notikuši apstrādes rūpniecībā – 276 nelaimes gadījumi, no kuriem 42 smagi un septiņi – letāli. Kopumā pērn reģistrēti 1194 nelaimes gadījumi darbā, no tiem 32 bija letāli un 174 ar smagām sekām. Būvniecība ir otrajā vietā – 119 nelaimes gadījumi, no kuriem 37 smagi un septiņi – letāli. Smagi un letāli darba negadījumi notikuši arī transporta un uzglabāšanas jomā, veselības un sociālās aprūpes nozarē, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī auto remonta jomā. Darba inspekcijas direktora vietnieks Renārs Lūsis atzīst, ka kopumā statistika liecina par pozitīvām tendencēm, jo smagu negadījumu skaits ir mazinājies – letālo darba negadījumu statistika liecina, ka 2008. gadā miruši 4,35 darbinieki uz 100 000 iedzīvotāju, pērn – 3,79 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju.
Arī te līdzīgi, kā analizējot datus par nelegālo darbu, var teikt, ka traumu skaits samazinājies, jo ir daudz mazāk darba vietu, tad otrs izskaidrojums darba inspektoriem ir tāds, ka darbiniekiem, kā arī darba devējiem ir daudz vairāk informācijas par darba drošību nekā agrāk.
***
UZZIŅAI
Nozares, kurās visvairāk veikts apsekojumu saistībā ar nelegālās nodarbinātības samazināšanu 2009. gadā
Nozare Apsekojumu skaits
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība 1650
Būvniecība 1093
Apstrādes rūpniecība (kokapstrāde, pārtikas ražošana) 686
Lauksaimniecība un mežsaimniecība 346
Individuālo pakalpojumu sniegšana
(frizieri, skaistumkopšana ķīmiskā tīrīšana, apbedīšana u. c.) 307
Nozares, kurās atklāts vislielākais ēnstrādnieku skaits
Nozare 2007 2008 2009
Būvniecība 1453 695 485
Apstrādes rūpniecība 487 314 157
Lauksaimniecība un mežsaimniecība 225 191 112
Individuālo pakalpojumu sniegšana 202 149 124
Tirdzniecība – – 99
2010. gadā Darba inspekcija veikusi jau 722 pārbaudes, atklājot 344 nelegāli nodarbinātas personas, visvairāk –
196 – būvniecībā
Avots: Valsts darba inspekcija