Ceturtdaļa "Wi-Fi" tīklāju "gaida", lai tiktu uzlauzti

Izanalizējot informāciju par vairāk nekā 31 miljonu Wi-Fi tīklāju (hotspot) visā pasaulē, Kaspersky Lab ir konstatējis, ka ceturtdaļa (28 %) no tiem ir neaizsargāta un rada apdraudējumu lietotāju personīgajiem datiem. Tas nozīmē, ka uzbrucēji var viegli pārtvert un izmantot visu datplūsmu, kas tiek pārraidīta šajos tīklos, tostarp personīgās ziņas, paroles, dokumentus un daudz ko citu.

Saskaņā ar Kaspersky Security Network datiem 25 % pasaules Wi-Fi tīklāju nav šifrēšanas vai kāda veida aizsardzības ar paroli. Citiem vārdiem sakot, tajos pārsūtītā informācija ir pilnīgi atklāta un to var nolasīt trešās personas. Vēl 3 % tīklāju datu šifrēšanai izmanto WEP (vadu tīklam līdzvērtīga slepenība). Šo neuzticamo protokolu var uzlauzt dažās minūtēs ar internetā brīvi pieejamiem rīkiem.

Atlikušās gandrīz trīs ceturtdaļas Wi-Fi tīklāju izmanto uzticamāku šifrēšanas formu, kas balstās uz aizsargātas bezvadu piekļuves (WPA) protokolu ģimeni. Pūles, kas jāpieliek, lai uzlauztu šos tīklus, ir atkarīgas no iestatījumiem, tostarp paroles stipruma. Piemēram, ja parole ir vāja vai publiski pieejama (piemēram, izlikta kafejnīcā), arī tad noziedznieks varēs atšifrēt jebkādu pārraidīto datplūsmu.

Turklāt ir jāņem vērā, ka to 20 valstu vidū, kurās ir vislielākais nešifrētu Wi-Fi tīklāju īpatsvars, ir daudz populāru tūrisma galamērķu - Taizeme, Francija, Izraēla, ASV u. c. Ceļotāji ir vieni no visneaizsargātākajiem, jo bieži vien tuvākais pieejamais Wi-Fi tīklājs ir viņu vienīgā iespēja pievienoties internetam. Tajā pašā laikā cits pētījums liecina, ka tikai 57% interneta lietotāju ir nobažījušies par savu datu pārtveršanu Wi-Fi seansa laikā.

«Mēs iesakām visiem lietotājiem saglabāt modrību, pievienojoties Wi-Fi. Nelietojiet tīklājus bez paroles un neizmantojiet publiskus tīklājus augsta riska darbību izpildei, piemēram, lai apmeklētu internetbanku vai iepirktos internetā, pieteiktos tīmekļa vietnēs vai nosūtītu konfidenciālu informāciju. Ja šāda veida datplūsmu pārtver trešā persona, tas var radīt nopietnus zaudējumus, tostarp finanšu zaudējumus. Un, protams, mēs stingri iesakām izmantot papildu pasākumus datplūsmas aizsardzībai, piemēram, VPN (virtuālā privātā tīkla) tehnoloģiju,» paskaidro Kaspersky Lab antivīrusu eksperts Deniss Legezo.

Ieteikumi lietotājiem

•Neuzticieties tīkliem, kas nav aizsargāti ar paroli. Pat ja tīkls pieprasa paroli, jums ir jāsaglabā modrība.

•Lai palielinātu aizsardzību, izslēdziet savu Wi-Fi savienojumu, kad to nelietojat.

•Ja neesat 100% pārliecināts, vai bezvadu tīkls, kuru izmantojat, ir drošs, bet jums tik un tā ir nepieciešams pieslēgties internetam, centieties aprobežoties ar lietotāju pamatdarbībām, piemēram, informācijas meklēšanu.

•Lai nekļūtu par kibernoziedznieku upuri, savas ierīces iestatījumos ieslēdziet iespēju „Vienmēr izmantot drošu savienojumu” (HTTPS).

•Ja iespējams, pieslēdzieties internetam, izmantojot virtuālo privāto tīklu (VPN). Ar VPN šifrēta datplūsma tiek pārraidīta pa aizsargātu kanālu — tas nozīmē, ka noziedznieki nevarēs izlasīt jūsu datus, pat ja viņi iegūs piekļuvi tiem.

Galvenajos risinājumos Kaspersky Internet Security un Kaspersky Total Security tagad ir integrēta jaunā droša savienojuma funkcija, kas šifrē visus pa komunikācijas kanālu nosūtītos un saņemtos datus. Atkarībā no lietotāja iestatījumiem drošu savienojumu var izveidot automātiski, kad mēģināt pieslēgties nedrošam tīklam, vai tad, kad tiešsaistē tiek veiktas potenciāli jutīgas darbības.