PADOMS: Kā ģimenē izstrādāt mobilo tehnoloģiju lietošanas noteikumus, kas darbojas

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Kad bērni vecāku viedtelefonā iepazinuši spēlītes un multfilmas, viņus no ekrāna atraut šķiet teju neiespējami. Ierīces atņemšana var novest pie asarām, niķiem un pat agresijas, taču ļaut stundām ilgi sēdēt ar tālruni vai planšetdatoru rokās ir bīstami bērna veselībai. Ko darīt?

Speciālisti par efektīvāko veidu uzskata saprotamu tehnoloģiju lietošanas noteikumu izstrādāšanu. Tomēr ar izstrādāšanu vien nepietiek - tos arī jāievēro, turklāt visai ģimenei. Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm programmas Kā būt vecākam 21.gs? vēstnese, Laurenču sākumskolas sociālā pedagoģe Ilga Sirmele un ētera personība, divu meitu māmiņa Baiba Sipeniece-Gavare dalās ieteikumos, kā radīt mobilo tehnoloģiju lietošanas noteikumus, kas patiešām darbojas.

Paradumu inventarizācija

Noteikumu izstrādē jāsāk ar savu un bērnu mobilo tehnoloģiju lietošanas paradumu analīzi. Jāpadomā, kas līdz šim bijis nepareizi, un ko vajadzētu mainīt. Svarīgi apzināt ģimenes tradīcijas, kurās negribat starp sevi un bērniem ielaist mobilās ierīces. Vieniem tā būs ģimenes maltīte, citiem kopīga svētdienu pastaiga vai kāda sporta nodarbība.

«Izmaiņas jāveic maziem solīšiem, lai veidotu ieradumu. Sākumā būs grūti, gadīsies pat nejauši atkāpties no apņemšanās, tomēr nedrīkst padoties pie pirmajām grūtībām. Ja visa ģimene cītīgi strādās, jaunie ieradumi sāks veidoties aptuveni trīs nedēļu laikā,» saka I.Sirmele.

Uzrakstīt uz papīra

Bērniem ir svarīgi, lai noteikumi vienmēr būtu acu priekšā. Tādēļ tos jāuzraksta uz papīra un jānovieto redzamā vietā. Var arī sarīkot svinīgu parakstīšanas ceremoniju, kurā katrs ģimenes loceklis ar parakstu apliecina, ka turpmāk ievēros kopīgi izstrādātos «mājas likumus».

«Noteikumus jāraksta tā, lai tie būtu bērniem viegli izprotami, nepārprotami. Svarīgi, lai bērns zina, kā ievērot šos noteikumus. Ja viņam nav informācija, kā to darīt, viņš noteikumus nevarēs ievērot. Tikai tad no viņa var prasīt atbildīgu ievērošanu,» uzsver I.Sirmele.

«Mēs mājās esam pārrunājuši selfiju ievietošanu sociālajos tīklos. Ļoti sīki esam vienojušies, kādas bildes, ar ko kopā, kur uzņemtas un kādos tīklos vajadzētu ievietot,» savas ģimenes noteikumos dalās B.Sipeniece-Gavare.

Pārraudzīt un atgādināt

Kad bērns ir iepazīstināts ar noteikumiem, vecākiem jāpārrauga to ievērošanu. Jānorāda bērnam, ja viņš pārkāpj kādu noteikumu punktu, jāpieskata, kā mazais izmanto laiku pie viedierīces. Ļoti vērtīgi ir regulāri pārrunāt, ko vajadzētu darīt digitālajā vidē, un ko noteikti nevajadzētu, lai bērnam no mazotnes veidotu pozitīvus lietošanas paradumus.

«Bez vecāku palīdzības bērnā var veidoties nepareizs priekšstats par interneta un digitālās vides pielietojumu. Vecākiem bērniem viņu tālrunī var uzstādīt uzraudzības programmas, taču to nevajadzētu darīt autoritatīvā veidā. Labāk runāt ar bērnu un izskaidrot, ka šāda uzraudzība nepieciešama viņa paša drošībai, jo internetā, tāpat kā reālajā pasaulē, var būt cilvēki ar sliktiem nodomiem,» stāsta I.Sirmele.

Ievēro visi

Kad noteikumi ir pieņemti, tos jāievēro visai ģimenei, lai bērniem nav sajūta, ka noteikumi attiecas tikai uz viņiem. Bieži vien ģimene vienojas, ka pie ēdamgalda neņems tālruni, taču darba jautājumos viņi izlasa vai uzraksta ziņu. Tad bērnam rodas jautājums, kādēļ vecāki drīkst pārkāpt noteikumus, bet es nedrīkstu? Tā rezultātā arī bērni sāk atkāpties no noteikumu ievērošanas.

«Arī mūsu ģimenē noteikumi ir, bet ar to ievērošanu reizēm ir švaki. Visbiežāk grēko tieši vecāki un tas uzreiz atsaucas meitu uzvedībā. Tādēļ, ja izgudrojam noteikumus, tos jāievēro visiem, arī vecākiem. Lai sapurinātos, laiku pa laikam pārrunājam noteikumus,» saka B.Sipeniece-Gavare.

Neparastie palīgi

Lielisks palīgs noteikumu ievērošanā ir dažādi radoši risinājumi.

«Piemēram, ja ģimene vienojas, ka uz nakti tālruni atstāj ārpus guļamistabas, tad var izveidot kādā kastītē vai grozā gultiņas mobilajiem telefoniem. Pirms mazuļi dodas uz savu gultu, viņi var «nolikt gulēt» arī savus elektroniskos draugus,» iesaka I.Sirmele.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais