Līdz šī mēneša beigām prezidents izlems par Kalniņa virzīšanu NBS komandiera amatam

© F64

Valsts prezidents Raimonds Vējonis plāno līdz novembra beigām izlemt, vai virzīt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amata kandidātu Leonīdu Kalniņu apstiprināšanai Saeimā.

Kā aģentūrai LETA norādīja prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis, vienlaikus prezidents cer, ka Saeima savu lēmumu pieņems decembrī.

Jau vēstīts, ka aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) NBS komandiera amatam ieteicis virzīt NBS Apvienotā štāba priekšnieku Kalniņu.

Skaidrojot kandidāta izvirzīšanas kritērijus, Bergmanis iepriekš norādīja, ka ir pienācis laiks par komandieri kļūt augstākajam virsniekam, kurš dienestu sācis no zemākajām pakāpēm un izgājis cauri dažādām bruņoto spēku struktūrām. Viens no svarīgākajiem kritērijiem ir tas, ka kandidātam jābūt nostiprinātai autoritātei NBS personāla vidū, un, ņemot vērā, ka valsts aizsardzības galveno lomu ieņem sauszemes elements, ieskaitot Zemessardzi, kandidātam jābūt tieši no šī elementa.

Tāpat, ņemot vērā, ka jaunajam komandierim būs nepieciešams sākt plānot un vadīt valsts aizsardzību, kandidātam jābūt pieredzei vadīt kādu no lielajiem regulārajiem spēku veidiem un pieredzei štāba vadīšanā. Protams, jābūt pieredzei dalībā starptautiskajās operācijās, piebilda Bergmanis.

Ministrs arī uzsvēra, ka šobrīd viens no NBS izaicinājumiem ir vienību un NBS infrastruktūras paplašināšana pa visu valsts teritoriju, līdz ar to kandidātam jābūt labam kontaktam ar pašvaldībām, darba devējiem un Jaunsardzi.

Tā kā Latvijā ieradīsies starptautiskais NATO bataljons, kandidātam arī jābūt pieredzei veidot sadarbību ar ārvalsts sadarbības partneriem operacionālajā un praktiskajā līmenī.

Likums paredz, ka NBS komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Latvijas Bruņoto spēku augstākā vadītāja Valsts prezidenta priekšlikuma. Komandiera kandidātu Valsts prezidentam iesaka aizsardzības ministrs.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais