Cīrule: VID Iekšējās drošības dienesta pakļaušana ģenerāldirektoram ir atbalstāma

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāspēj nodrošināties pret to, lai VID struktūrā vairs neparādās darbinieki ar aizdomīgiem darījumiem, tāpēc nav pamata neatbalstīt jau sākto VID Finanšu policijas pārvaldes un Muitas policijas pārvaldes apvienošanu un Iekšējās drošības dienesta pakļautību tieši ģenerāldirektoram, intervijā aģentūrai LETA sacīja jaunieceltā VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

"Iespējams, ka viens no šīs apvienošanas piebremzēšanas iemesliem bija jauna VID ģenerāldirektora gaidīšana. Man nav nekāda pamata neatbalstīt šo divu struktūru apvienošanu, jo mēs esam maza valsts, un jājautā, cik vispār dažādu veidu policijas tik mazā valstī var būt," sacīja Cīrule.

Viņasprāt, apvienojot šīs abas policijas, resursi noteikti tiks izmantoti daudz efektīvāk, arī darbinieku kompetences tiks izmantotas efektīvāk.

Viens no Finanšu policijas un Muitas policijas reformas apturēšanas iemesliem Saeimā bija arī deputātu domstarpības par VID Iekšējās drošības dienesta pakļautību. Patlaban dienests pakļauts Finanšu policijas pārvaldes vadītājam, bet reforma paredzēja dienesta tiešo pakļautību ģenerāldirektoram.

Taujāta, kam jābūt pakļautam VID Iekšējās drošības dienestam, Cīrule sacīja, ka redz divus iespējamos variantus - vai nu šis dienests ir tiešā VID ģenerāldirektora pakļautībā, vai arī šī struktūra vispār strādā ārpus VID un ir tiešā finanšu ministra pakļautībā.

"Ir vairāki argumenti par to, lai dienests tomēr būtu VID ģenerāldirektora pakļautībā. Jāsaprot, ka pēdējā laikā medijos izskanējusī negatīvā informācija visvairāk ir saistīta tieši ar Finanšu policijā notiekošo, tāpēc uzskatu, ka Iekšējās drošības dienests noteikti nedrīkst atrasties Finanšu policijas pārvaldes direktora pakļautībā. Iespējams, ka VID Iekšējās drošības dienests būs jāapvieno ar IT drošības struktūru," skaidroja Cīrule.

Viņa norādīja, ka jautājums par šīs struktūras pakļautību būs viens no pirmajiem, kas tiks pārrunāts ar finanšu ministri. "Ir pilnīgi skaidrs, ka VID nevarēs veiksmīgi realizēt reformas, ja tajā turpinās strādāt negodīgi darbinieki vai pastāvēs aizdomas, ka VID ir negodīgi darbinieki," norādīja Cīrule.

Viņa uzskata, ka tā ir viena no pirmajām lietām, kas jāatrisina, jo veiksmīgs iestādes darbs balstās uz savstarpēju uzticību un uz to, ka VID jāspēj pateikt - "mēs apkarojam negodīgos, jo paši esam godīgi".

"Jāspēj nodrošināties pret to, lai VID struktūrā vairs neparādās darbinieki ar aizdomīgiem darījumiem, mantojumiem un tamlīdzīgām apšaubāmām lietām. Maksimāla uzmanība jāvelta preventīvajam darbam, lai šādi gadījumi neatkārtotos. Protams, mēs visi labi saprotam, ka kāds atsevišķs gadījums vienmēr var gadīties, jo VID ir paaugstināta korupcijas riska iestāde. Tomēr noteikti nav pieņemams tas aizdomīgu darbinieku apjoms, par kādu tika runāts, un tas, cik cilvēki tika piesaukti," sacīja Cīrule.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība 8.novembrī Cīruli apstiprināja VID ģenerāldirektora amatā. Viņa amata pienākumus sāks pildīt no 14.novembra.

Atbilstoši aģentūras LETA arhīvam Cīrule ir beigusi Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskās universitātes) Arhitektūras fakultāti, bet 2003.gadā ieguvusi Rīgas Biznesa institūta maģistra diplomu uzņēmumu un organizācijas vadīšanā.

2001.gadā Cīrule tika ievēlēta apdrošināšanas kompānijas "Balta" valdes locekļa amatā, bet 2003.gadā viņa kļuva par šī uzņēmuma viceprezidenti. 2005.gadā Cīrule aizgājusi no darba "Baltā", savukārt 2006.gadā sāka strādāt "Parekss apdrošināšanas kompānijā" Pārdošanas attīstības daļas vadītājas amatā. "Parekss apdrošināšanas kompānijai" mainot īpašnieku un pārtopot par "Gjensidige Baltic", Cīrule kļuva par "Gjensidige Baltic" Pārdošanas attīstības daļas vadītāju. Kā liecina ieraksts viņas profilā vietnē "LinkedIn", kopš 2012.gada viņa bija "Gjensidige Baltic" Finanšu daļas vadītāja.

"Firmas.lv" dati liecina, ka Cīrule ir arī 1994.gadā dibinātās finanšu investīciju kompānijas AS "Bastions ZS" padomes locekle un vismaz savulaik bijusi šī uzņēmuma kapitāldaļu īpašniece.