Lietuvu piespiež piekrist Rail Baltica projektam
Eiropas Savienības (ES) Transporta un mobilitātes ģenerāldirektorāts ar publiski izteiktiem draudiem atņemt Lietuvai naudu piespieda šīs valsts amatpersonas parakstīt dzelzceļa līnijas Rail Baltica būves līgumu, taču nespēs piespiest Lietuvu šo līgumu pildīt.
ES Transporta un mobilitātes ģenerāldirektorāts Eiropas Komisijas (EK) vārdā pagājušajā piektdienā publiski brīdināja Lietuvu, ka tai tiks atņemti 320 miljoni eiro, ar kuriem vajadzētu finansēt Rail Baltica būvdarbu sākumu. Lietuva sava valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvas geležinkeliai personā acīm redzami pārkāpa Briselē dotu solījumu parakstīt Rail Baltica būves līgumu līdz 30. septembrim. Tādējādi Lietuva pārbaudīja EK pacietību, kas izsīka pagājušās nedēļas beigās, t.i., nedēļas pēdējā darba dienā. Tūlīt pēc tam Lietuva pakļāvās, un 8. oktobrī līgumu parakstīja Lietuvos geležinkeliai ģenerāldirektors Stasis Dailīdka. Viņu vairs nekavēja ne brīvdiena, ne piektdienas pēcpusdienas spriedelēšana, ka līguma projektu vajagot izskatīt Lietuvos geležinkeliai valdei, kuras locekļi atrodoties ārzemēs un sapulcēties spēšot nezin kad.
Notikumu secība tagad liek domāt tā, ka Lietuvas premjerministra Aļģirda Butkeviča 6. oktobra izteikumi izskatīt iespēju atcelt Rail Baltica izpildi kavējošās amatpersonas īstenībā bija domāti nevis Lietuvos geležinkeliai vadītāju steidzināšanai, bet EK ierēdņu reakcijas un līdz ar to Rail Baltica izpildes kavēšanai. Lietuva dara un darīs visu iespējamo, lai Rail Baltica piemeklētu tieši tāds pats liktenis, kā turpat līdzās esošo ceļa posmu starp Mažeiķiem un Latvijas robežu, no kura Lietuva sliedes novāca. Tagad Lietuva apņēmās ne vairāk kā iztērēt ES naudu dzelzceļa būvei, kas nedod nekādas garantijas, ka pa šo ceļu kādreiz kursēs vilcieni, ciktāl tas būs atkarīgs no Lietuvas. Ir iedomājama situācija, kurā Lietuva nodrošinās Rail Baltica posma izbūvi un ekspluatāciju pēc ASV vai kādas citas par EK ietekmīgākas varas diktāta.
Lietuva ir ielaidusies Rail Baltica projektā divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai izvilinātu ES naudu moderna dzelzceļa posma izbūvei no Kauņas līdz Polija robežai, turklāt ar nosacījumu, ka Polija nodrošinās šā ceļa turpinājumu līdz Varšavai. Polija ir gatava to uzņemties tikai ar būtisku finansiālo palīdzību no ES, kas, savukārt, gatava finansēt šo ceļa posmu tikai Rail Baltica sastāvā. Otrkārt, lai izvilinātu ES naudu būvdarbiem, kam nebūt nav obligāti jābeidzas ar dzelzceļa uzbūvēšanu. Nu jau atzīts, ka būvdarbu tāme katrā no trijām Baltija valstīm krietni pārsniegs miljardu eiro un noteikti pieaugs vēl atbilstoši tam, kā Eiropas Centrālā banka tagad emitē eiro ar publiski deklarētu mērķi izraisīt inflāciju, kas dotu iespēju ES dalībvalstīm savus parādus atmaksāt ļoti nevērtīgā naudā. Baltijas valstīm tiek dota iespēja šo naudu iegūt ar Rail Baltica projekta palīdzību.
Rail Baltica finansējums neietilpst Latvijai, Lietuvai un Igaunijai uz 2014.- 2020. gada plānošanas periodu jau iedalītajās palīdzības naudas kvotās, bet ir jānopelna ar tādu projektu pieteikšanu, kas izkonkurētu citu ES dalībvalstu pieteikumus. Rail Baltica ideja tika radīta sen pirms Latvijas iestāšanās ES un bija viens no argumentiem, kāpēc Latvijai vispār stāties ES. Pēc tam izrādījās, ka ES ir jau izveidojusies projektu rinda, kuru Baltijas valstis ar savu Rail Baltic izstāvēja desmit gados. Pāris gadus atpakaļ sākās reāli darbi pāris gadu desmitu veca projekta īstenošanai.
Rail Baltica finansēšanas pamatojums ir dzelzceļa savienojuma izveidošana starp Baltiju un Centrālo Eiropu, tāpēc nav saskatāmas iespējas, kā Latvijai un Igaunijai saņemt nerealizētā Rail Baltica finansējumu kā prēmiju, ko drīkstētu iztērēt vietējiem projektiem.