Sociālo rehabilitāciju nodrošinās intensīvākā režīmā

Plānots, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu cilvēkiem ar smagākiem funkcionāliem traucējumiem, tāpat kā līdz šim, sniegs 21 dienas kursa veidā. Savukārt cilvēkiem ar vieglākiem funkcionāliem traucējumiem un prognozējamu invaliditāti pakalpojumu nodrošinās 14 dienu kursa veidā, tādējādi pakalpojumus varētu saņemt vairāk cilvēku, kā arī tie strādājošie, kuriem ir problemātiski uzturēties SIVA 21 dienu.

LM skaidro, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma tikai pieaug, līdz ar to pieaug arī rinda. Ministrija arī sola, ka, samazinot dienu skaitu, vienlaikus joprojām tiks saglabāts pakalpojuma apjoms un intensitāte.

Kā aģentūrai LETA skaidroja SIVA direktore Ilona Jurševska, šobrīd pakalpojums arī cilvēkiem ar vieglākiem funkcionāliem traucējumiem tiek nodrošināts 21 dienu, tomēr sestdienās un svētdienās procedūras nenotiek. Līdz ar to pakalpojums šobrīd tiek "izstiepts" trīs nedēļu garumā, tomēr to pašu pakalpojumu, nodrošinot intensīvā režīmā, būtu iespējams piedāvāt divu nedēļu garumā. Līdz ar to pakalpojumi varētu tikt nodrošināti arī sestdienās un svētdienās.

Viņa arī skaidroja, ka rehabilitācijas kopējais ilgums nav saistīts ar to, cik ilgi cilvēks uzturas ārstniecības iestādē. Tāpat ne visos gadījumos pacientam nepieciešams 21 dienu ilgs rehabilitācijas kurss.

Taujāta, vai tas nozīmē, ka darbiniekiem nāksies vairāk un intensīvāk strādāt, Jurševska sacīja, ka liela daļa no finansējuma, kas nākamgad paredzēta rindu mazināšanai, ir paredzēta atalgojumam, lai vajadzības gadījumā varētu veidot arī jaunas štata vietas. SIVA šobrīd arī izvērtē savus personāla resursus.

Šogad sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai plānotais finansējums ir 2,14 miljonu eiro apmērā, savukārt 2017., 2018. un 2019.gadā plānots, ka šim mērķim būs pieejami 2,82 miljoni eiro.

Vienlaikus LM iecerējusi pilnveidot pakalpojuma saņemšanas kārtību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem pakalpojumi nepieciešami steidzamā kārtā un atkārtoti. Proti, lai saņemtu atkārtotu pakalpojumu, sociālajiem dienestiem, personas funkcionēšanas spēju uzlabošanai izstrādājot un īstenojot individuālo sociālās rehabilitācijas plānu, tajā būs jāiekļauj arī informācija par iepriekš sniegto ieteikumu izpildi.

Tāpat plānots, ka pakalpojumus steidzamības kārtā varēs saņemt tikai pēc stacionārā vai dienas stacionārā saņemtas medicīniskās rehabilitācijas, kas sniegta multiprofesionālu medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu veidā. Tāpat to varēs saņemt arī pēc tam, kad būs pabeigta medicīniskā rehabilitācija mājās atbilstoši pamatdiagnozei, kas ir pirmreizēja saslimšana, kura izraisījusi funkcionālos traucējumus.

Pārejas noteikumi paredz, ka cilvēki, kuri jau uzņemti rindā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai, pakalpojumus saskaņā ar līdzšinējo kārtību varēs saņemt pēc 2017.gada 1.janvāra. Savukārt cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, kuri pieteiksies pakalpojumam pēc 31.decembra, pakalpojumu saņems jau atbilstoši tiem nosacījumiem, kas stāsies spēkā 1.janvārī.

LM skaidro, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu cilvēka sociālā statusa atgūšanu, iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Valsts nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus darbspēju atjaunošanai sociālās rehabilitācijas institūcijās cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā, kā arī cilvēkiem pēc darbspējas vecuma, kuri strādā, politiski represētām personām, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.

Šogad sociālās rehabilitācijas pakalpojumu plānots sniegt 3347 cilvēkiem, bet nākamgad - jau 4260 cilvēkiem.

Iepriekšminētās izmaiņas paredz LM sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, kas tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, sniegšanas noteikumi". Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem valdībā.