Deputāti vienojas būtiski pilnveidot kopbraukšanas regulējumu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē šodien deputāti pēc vairāk nekā stundu ilgām diskusijām par Autopārvadājumu likuma grozījumiem, ar kuriem Latvijā vēlas ieviest kopbraukšanas jeb "ridesharing" pakalpojumus, nolēma likumprojektu virzīt apstiprināšanai pirmajā lasījumā.

Vienlaikus likumprojektu plānots būtiski pilnveidot.

Saeimas komisijas sēdi šodien Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) prombūtnes laikā vadīja Ingmārs Līdaka (ZZS), kurš arī ir viens no likumprojekta iesniedzējiem Saeimā.

Viņš sēdes sākumā pauda, ka pirms attiecīgo likuma grozījumu iesniegšanas Saeimā bijušas vairākas tikšanās ar kopbraukšanas nozares pārstāvjiem. Likumprojekta mērķis esot samazināt sastrēgumus un ietekmi uz vidi, mudinot cilvēkus braukt kopā, kā arī ieņēmumu gūšana budžetā no šādiem pakalpojumiem.

Kā kopbraukšanas piemēru viņš minēja dažādas domubiedru grupas sociālajos tīklos, kur iedzīvotāji var vienoties kopīgiem braucieniem.

Savukārt Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (ZZS) uzsvēra, ka jānodala divas lietas - tradicionāla kopbraukšana, vairākiem cilvēkiem vienojoties par kāda galamērķa sasniegšanu kopā, un kobraukšana kā atsevišķs biznesa virziens.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka arī pati SM virza grozījumus Autopārvadājumu likumā, kuros paredzēts kopbraukšanas jautājumiem pievērsties.

Autotransporta direkcijas (ATD) vadītājs Kristiāns Godiņš sēdē pauda bažas par piedāvātā regulējuma ieviešanas ietekmi uz starppilsētu autobusu satiksmi, tādēļ ka likumprojektā nekādā veidā netiek ierobežota iespēja attiecīgā pakalpojuma sniedzējiem mobilajā platformā organizēt braucienus starppilsētu maršrutos neilgi pirms plānotajiem reisiem, tādējādi atņemot regulārajiem pārvadātājiem pasažierus un ietekmējot no valsts budžeta dotēto nozari.

Viņš uzsvēra, ka ilgu laika prasīja cīņa pret nelegālajiem pārvadātājiem, taču līdz ar plānotā regulējuma ieviešanu problēma atkal varētu uzliesmot.

Tāpat viņš atzīmēja, ka pieņemama varētu būt situācija, ka tikai licencēti komersanti varētu sniegt konkrētos pakalpojumus, taču patlaban plānots to atļaut arī fiziskām personām, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības regulu drošības apsvērumu dēļ.

Godiņš arī vērsa uzmanību uz plānotā regulējuma potenciālo ietekmi uz taksometru nozari. Kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem nav paredzēti nekādi ierobežojumi pasažieru uzņemšanai un izlaišanai, nekādas pazīšanās zīmes, lai varētu saprast, vai konkrētā automašīna nodrošina kopbraukšanas pakalpojumu, kas attiecīgi apgrūtina pārbaudes, lai uzzinātu, vai tiešām tiek sniegts kopbraukšanas pakalpojums, vai arī konkrētais cilvēks piepelnās katru dienu, pēc būtības sniedzot taksometru pakalpojumus.

Tāpat neesot nepieciešamības izņemt licenci, kas savukārt nozīmē, ka šiem pakalpojuma sniedzējiem nevar licenci atņemt par pārkāpumiem. ATD vadītājs uzsvēra, ka tādējādi kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēji varētu būt konkurenti taksometru nozarei, taču ar lielākām priekšrocībām.

Savukārt likumprojekta iesniedzēji Līdaka un Edvards Smiltēns (V) pauda, ka visi norēķini notiks elektroniski, tāpēc pakalpojumu sniegšanai varēs izsekot. Savukārt citas diskutablās lietas var atrisināt Ministru kabinets, likumprojektā iestrādājot tam attiecīgu deleģējumu.

Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis sēdē norādīja, ka likumprojektā nepieciešami daudzi juridiski uzlabojumi.

Komisijas sēdē viedokli pauda arī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, norādot, ka uz dalīšanās ekonomiku jāskatās plašāk, tāpēc ka - līdzīgi kā kopbraukšanas nozarē - šādi pakalpojumi var attīsties arī attiecībā friziera pakalpojumiem, remontiem, dārzkopību utt.

Tautsaimniecības komisijas sēdes noslēgumā deputātiem bija diskusija, vai virzīt attiecīgo likumprojektu apstiprināšanai pirmajā lasījumā, tālāk to pilnveidojot, vai sākt darbu pie jauna likumprojekta. Deputāti balsoja, un ar četrām balsīm par, divām pret, vienam atturoties, tika nolemts likuma grozījumus virzīt apstiprināšanai pirmajā lasījumā.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu paredzēts noteikt pusotru mēnesi. Vienlaikus nekavējoties tiks izveidota darba grupa deputāta Smiltēna vadībā, kurā darbosies deputāti, pārstāvji no ATD, Satiksmes ministrijas, taksometru nozares, Valsts ieņēmumu dienesta un citām iesaistījām pusēm, lai, likumprojektu skatot otrajā lasījumā, to varētu pilnveidot.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka vairāki koalīcijas deputāti Saeimā iesnieguši Autopārvadājumu likuma grozījumus, ar kuriem Latvijā vēlas ieviest kopbraukšanas jeb "ridesharing" pakalpojumus. Grozījumi nodoti izskatīšanai komisijās.

Piedāvāto regulējumu jau kritizējusi Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kā arī taksometru kompānijas, paužot, ka tādējādi nozarei tiek piedāvāts ērtāks modelis nodokļu nemaksāšanai. Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsvēris, ka izmaiņas regulējumā būtu jāvirza noteiktajā kārtībā - diskusijās ar ministrijām un nevalstisko sektoru, nevis atsevišķiem deputātiem likumprojektu uzreiz iesniedzot Saeimā.