LSB aicina neveikt iedzīvotāju veselībai kaitīgas reformas

Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) kritiski vērtē Pasaules Bankas veiktā pētījuma rezultātus par veselības aprūpes kvalitāti Latvijā un aicina neveikt reformas, kas varētu pasliktināt iedzīvotāju veselības stāvokli, aģentūru LETA informēja biedrībā.

LSB aicina nebalstīt reformas plānu uz viena ziņojuma secinājumiem. Šādu aicinājumu tā atklātā vēstulē nosūtījusi Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un veselības ministrei Andai Čakšai.

Biedrība uzsver, ka slimnīcu reformām jābalstās tikai un vienīgi pacientu interesēs, domājot par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Vienlaikus jāstiprina neatliekamā medicīniskā palīdzība, lai tā būtu pieejama tuvu pacientu dzīvesvietai.

LSB norāda, ka Pasaules Bankas ziņojums attiecas uz pavisam nelielu daļu no darbībām, ko veic reģionu slimnīcas, tamdēļ izskanējusī informācija par nekvalitatīvo darbu ir diskreditējusi reģionālās slimnīcas un tajās strādājošos. Biedrība ir pārliecināta, ka ziņojums neiekļauj virkni būtisku faktoru, kas jāņem vērā, domājot par reformu.

LSB vadītāja vietniece Egija Širova ir pārliecināta, ka Pasaules Bankas pētījuma dati tiek izmantoti ārpus konteksta, tādējādi radot aplamu priekšstatu par situāciju veselības aprūpē un nomelnojot reģionu slimnīcās strādājošos ārstus. "Veikt veselības aprūpes reformu, balstoties uz vienpusēju pētījumu, būtu milzīga kļūda, kuras dēļ cietīs pacienti," viņa uzsver.

Biedrība skaidro, ka pētījuma dati lielākoties nav attiecināmi uz reģionu slimnīcām. Pētījumā analizēti sarežģītākie un specializētākie veselības aprūpes pakalpojumi, kurus reģionu slimnīcās veic tikai 10% gadījumu. Visos pārējos gadījumos pacienti tiek ārstēti specializētās, augstākā ranga slimnīcās. Ziņojumā netiek atspoguļota informācija par pamata veselības aprūpi - standarta ķirurģiskajām operācijām, terapeitisko ārstēšanu, dzemdniecību, kas veido 90% reģionu slimnīcās veiktajiem pakalpojumiem, norāda LSB.

LSB arī uzskata, ka Pasaules Bankas piedāvātais ārstniecības iestāžu kartējums ir nepārdomāts, reģionāli nesabalansēts un tas ievērojami mazinās iedzīvotāju iespējas saņemt medicīnisko palīdzību. Veicot veselības aprūpes sistēmas reformu, ir jāsaglabā esošais ģeogrāfiskais novietojums slimnīcu tīklam, lai ikvienam iedzīvotājam nodrošinātu tiesības saņemt pamata neatliekamo medicīnisko palīdzību iespējami tuvu savai dzīvesvietai. Paralēli jārisina arī specializēto slimnīcu kapacitātes problēma - tās ir pārpildītas ar pacientiem, kuriem nepieciešama pamata veselības aprūpe, tādējādi neatstājot brīvas vietas tiem, kam nepieciešama specializēta veselības aprūpe, uzsver biedrība.

Līdz ar to LSB aicina Veselības ministriju (VM) un citus ekspertus, izstrādājot reformas gala dokumentus, ļoti rūpīgi ņemt vērā arī lokālo informāciju, atšķirības reģionos, kā arī to, kur jau šobrīd uzbūvētas slimnīcas, kurās veiktas investīcijas un piesaistīti jauni darbinieki. Piemēram, analizējot Pasaules Bankas priekšlikumus, redzams, ka Alūksnē, Cēsīs, Dobelē, Tukumā, Kuldīgā, Krāslavā un Preiļos, kur šobrīd ir pilnvērtīgas neatliekamās palīdzības slimnīcas, paredzēts veidot zema līmeņa dienas aprūpes centrus. Biedrība uzskata, ka šāda priekšlikumu rezultātā reģionu iedzīvotāju veselības stāvoklis var pasliktināties.

Jau ziņots, ka slimnīcas var iesniegt savus priekšlikumus Pasaules Bankas pētījuma datu precizēšanai, kā arī VM lūgs pētniekus vēl šos datus precizēt.

Kā ziņots, pētījumā secināts, ka Latvijā sarežģītas operācijas nereti tiek veiktas salīdzinoši mazākās slimnīcās, turklāt šīs sarežģītās operācijas mēdz veikt ārsti, kuri līdzīga veida manipulācijas izdara vien dažas reizes gadā.

Piemēram, secināts, ka laikā no 2012.gada līdz 2014.gadam tikai viena slimnīca Latvijā - Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - atbilda minimālajam apjoma standartam par 50 novērstiem vēdera aortas aneirisma gadījumiem gadā. Šajā periodā 11 slimnīcās 66 ķirurgi ārstēja 306 šādus vēdera aortas aneirisma gadījumus, tomēr tikai trīs ārsti veica šādu ārstēšanu ieteicamajā apjomā, proti, vairāk nekā desmit gadījumus gadā. Tomēr lielāko daļu jeb 66% šādu sarežģītu ārstēšanas gadījumu veica tādi ķirurgi, kuri ar to nodarbojas mazāk nekā piecas reizes gadā.

Pētnieki secina, ka Latvijā lieli slimnīcu un ķirurgu darba apjomi ir saistīti ar labāku aprūpes kvalitāti un zemākiem mirstības rādītājiem attiecībā uz vairākām procedūrām. Pētnieki arī norāda jomas, kurās selektīvi nosūtījumi varētu sniegt uzlabojumus.

Pasaules Banka norāda, ka minimālā apjoma standartu ieviešana Latvijā palīdzētu glābt dzīvības. Pētnieki iesaka konkrētu diagnožu pacientus no zema apjoma slimnīcām sūtīt uz augstāka apjoma ārstniecības iestādēm. Otra iespēja ir noteiktu nosūtījumu centru izveide, kas nozīmētu, ka visi pacienti tiktu nosūtīti uz augsta apjoma slimnīcām.