Valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) "Latgale" filiāles "Kalkūni" labiekārtošanā, kuru pagaidām 2019.gadā plānots slēgt, kopš 2010.gada ieguldīti 929 323 eiro, šodien Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norādīja Latgales plānošanas reģiona pārstāve.
Šodien Saeimas komisijā norisinājās garas diskusijas par deinstitucionalizācijas procesu, kā arī par "Kalkūnu" slēgšanu.
Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji norādīja, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju par bērnu tiesībām nav pieļaujama situācija, kad vienā aprūpes iestādē atrodas bērni ar smagiem garīga rakstura traucējumiem un pieaugušie. Šāda situācija šobrīd ir izveidojusies "Kalkūnos". Līdz ar to deinstitucionalizācijas procesā ir paredzēts, ka bērni pāries uz dzīvi tā saucamajos sabiedrībā balstītajos pakalpojumos.
Tomēr, kā norādīja Latgales plānošanas reģiona pārstāvji, šobrīd "Kalkūnos" cilvēkiem tiek nodrošināta diennakts aprūpe, ņemot vērā, ka šajā iestādē atrodas gan bērni, gan pieaugušie ar smagiem garīgiem traucējumiem. Kopumā "Kalkūnos" atrodas 136 klienti, bet šajā iestādē ir nodarbināti 153 darbinieki.
Tāpat tika norādīts, ka kopš 2010.gada "Kalkūnu" labiekārtošanā tika ieguldīti 929 323 eiro Eiropas Savienības (ES) līdzekļu, bet šogad ieguldīti vien 124 000 eiro. Plānošanas reģiona pārstāve arī norādīja, ka nav saprotams, kāpēc plānots slēgt tieši "Kalkūnus", jo Latvijā ir 28 sociālo aprūpes centru filiāles, bet Latgalē ir izvietotas tikai trīs no tām.
Uz ieguldītā finansējuma apjomu norādīja arī Saeimas deputāts Augusts Brigmanis (ZZS), uzsverot, ka būtu bezatbildīgi šos līdzekļus "izmest vējā". Tāpat Brigmanis vēlējās uzzināt, vai netiks pārkāpti kādi termiņi, proti, pēc cik ilga laika drīkst slēgt iestādi, ja tajā ieguldīti līdzekļi. Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) viņam atbildēja, ka "Kalkūnus" plānots slēgt tikai 2019.gadā, līdz ar to visi termiņi tiktu ievēroti.
Plānošanas reģionam ir arī bažas par to, ka gadījumā, ja reģionā neizdosies izveidot piemērotus pakalpojumus šiem smagi slimajiem bērniem un pieaugušajiem, pēc "Kalkūnu" slēgšanas viņus vienkārši nāksies pārvietot uz citu aprūpes iestādi.
Savukārt Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska norādīja, ka novads neatsakās no iesaistīšanās deinstitucionalizācijas procesā, tomēr neredz iespēju sameklēt audžuvecākus 3. un 4.pakāpes smagi slimajiem bērniem, ņemot vērā, ka šādiem bērniem vajag diennakts aprūpi.
Arī Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis norādīja, ka šobrīd klienti tikai piesakās deinstitucionalizācijas procesam, kā arī pagaidām vēl nav sagatavota pakalpojumu karte, līdz ar to nebūtu prātīgi lemt par "Kalkūnu" slēgšanu.
Arī nevalstisko organizāciju pārstāvji aicināja domāt par bērnu interesēm, ņemot vērā, ka smagi slimiem bērniem nepieciešama diennakts aprūpe. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība aicināja vērtēt iespēju veidot atbalsta sistēmu tām ģimenēm, kuras pašas uzņemas rūpes par šādiem bērniem. Tāpat ir nepieciešams saprast, vai pilnīgi visu diagnožu pacienti var dzīvot ģimeniskā vidē, nevis aprūpes iestādē.
Savukārt Saeimas deputāte Silvija Šimfa (NSL) norādīja, ka kopā ar iestādes slēgšanas rīkojuma projektu dokumentu paketē būtu jābūt arī dokumentam, kurā norādīts, cik klienti atgriezīsies ģimenēs, bet cik daudzi tiks pārvietoti uz citām iestādēm. Bet deputāte Lolita Čigāne (V) norādīja, ka deinstitucionalizācijas process ir jāturpina, vienlaikus vērtējot "Kalkūnu" situāciju.
Noslēgumā Reirs norādīja, ka šobrīd ar Daugavpils domi tiek risināts "Kalkūnu" ēkas jautājums. Tāpat notiek sarunas par to, kādi deinstitucionalizācijas pakalpojumi tiks piedāvāti Daugavpilī. Viņš arī minēja piemēru, kad kāda māte, kuras bērns ievietots aprūpes iestādē, norādīja, ka labprāt par bērnu rūpētos pati, ja vien būtu iespējams viņu pa dienu atstāt dienas aprūpes centrā.
Viņš arī norādīja, ka pēc situācijas pilnīgas izvērtēšanas lēmums par "Kalkūnu" slēgšanu varētu tikt arī mainīts.
Jau vēstīts, ka augusta beigās Daugavpils pilsētas domes deputāti vienbalsīgi nolēma pieprasīt atcelt lēmumu par sociālās aprūpes centra "Kalkūni" slēgšanu. Minot iemeslus, kāpēc šo lēmumu uzskata par nepareizu, pašvaldība norādījusi, ka smagi slimie bērni nespēs atrast audžuģimenes, jo viņiem ir nepieciešama ne tikai aprūpe, bet arī medicīnas pakalpojumi. Savukārt analogā centrā Rīgā šos bērnus vecākiem un audžuvecākiem apmeklēt būs apgrūtinoši. Centrā "Kalkūni" strādā pārsvarā Daugavpils iedzīvotāji, un tā likvidācijas rezultātā viņi var palikt bez darba.
Kad labklājības ministrs Reirs apmeklēja centru "Kalkūni", tika nolemts turpināt konsultācijas par centra turpmāko likteni. Daugavpils domes priekšsēdētājs Lāčplēsis skaidro, ka pilsētas un novada pašvaldības spēs sagatavot projektus, kas uzlabos bērnu ar īpašām vajadzībām dzīves apstākļus. Piemēram, plānots izveidot dienas centru, kur vecāki varēs uz laiku atstāt slimo bērnu, taču ir nepieciešams saglabāt jau esošo struktūru.
Līdzīgu lēmumu ir pieņēmusi arī Daugavpils novada dome, kas lūgusi labklājības ministru Reiru atcelt rīkojumu par VSAC "Latgale" filiāles "Kalkūni" darbības izbeigšanu.
Pašvaldība lūgusi LM saglabāt VSAC "Latgale" filiāli "Kalkūni", pilnveidojot un paplašinot tās sniegto pakalpojumu klāstu, nosakot, ka filiāles pakalpojumu saņēmēji ir personas ar garīgās attīstības traucējumiem un/vai smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja LM projekta "Tehniskā palīdzība publicitātei un sabiedrības informēšanai labklājības jomā" vadītāja Inita Kabanova, patlaban ministrija veic padziļinātu valsts sociālās aprūpes centru sistēmas izvērtējumu, īpaši vērtējot arī VSAC "Latgale" filiāles "Kalkūni" darbību.
Vienlaikus ministrija piekrīt, ka, attīstot jaunus sociālos pakalpojumus, pašvaldībām ir iespēja izmantot Kalkūnos esošo infrastruktūru, kā arī ES finansiālo atbalstu. Pielāgojot telpas un, ja nepieciešams, ES finansētā projekta laikā sniedzot nepieciešamo atbalstu darbinieku prasmju un zināšanu papildināšanai, pašvaldībām būs iespēja radīt cilvēku īpašajām vajadzībām vairāk piemērotus pakalpojumus, nekā to iespējams izdarīt šobrīd.