Šonedēļ Labklājības ministrija plāno noslēgt sadarbības līgumu ar Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada domēm par pievienošanos deinstitucionalizācijas plānam, apņemoties reformēt cilvēku ar invaliditāti sociālās aprūpes sistēmu.
Visticamāk, sociālās aprūpes centrs Kalkūni netiks slēgts, ja pašvaldības pierādīs, ka gatavas reformēt sistēmu un strādāt pie alternatīviem pakalpojumiem, lai bērniem ar invaliditāti nākotnē nebūtu jādzīvo iestādēs.
Neatkarīgā rakstīja, ka ministrija ieplānojusi slēgt vairākus sociālās aprūpes centrus visā Latvijā, viens no tiem Pierīgā - Allaži - jau ir reformēts, plānots slēgt arī Teiku Rīgā un Kalkūnus Daugavpils novadā. Pret Kalkūnu slēgšanu iestājušās vietējās pašvaldības un sabiedrība, kā arī tiesībsargs Juris Jansons uzsver: nedrīkst notikt mehāniska bērnu pārcelšana uz citu centru - ja plānota deinstitucionalizācija, tad tai jānotiek bērnu interesēs un ņemot vērā bērna tiesības dzīvot ģimenē. Kalkūni jāreorganizē 2019. gadā. Šobrīd centrā mitinās 80 pieaugušie ar invaliditāti un 60 bērni ar smagiem garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem. Pašlaik turpinās diskusijas par Kalkūnu nākotni. Oficiāli rīkojums par valsts sociālās aprūpes centra Kalkūni slēgšanu nav atcelts, un, kā norāda labklājības ministrs Jānis Reirs, «mūsu interese ir tāda, lai, atceļot rīkojumu par Kalkūnu slēgšanu, neapstātos deinstitucionalizācijas process».
«Viens no variantiem joprojām ir centra slēgšana, pēc vizītes Kalkūnos es tikai nostiprinājos savā pārliecībā, ka institūcijas nav labākais risinājums bērniem. Mēs pašlaik runājam ar divām pašvaldībām - Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada - par nosacījumu izpildi, lai Kalkūnus neslēgtu,» saka labklājības ministrs. «Eiropa plānojusi piešķirt 90 miljonus eiro šim procesam, reformām, lai no dzīves institūcijās pārietu uz bērnu alternatīva veida aprūpi, ģimenisku vidi un sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem. Rīgā ir labi piemēri, nevalstiskās organizācijas sniedz pakalpojumus ģimenēm, tātad to var izdarīt, un tādu es redzu nākotni šiem bērniem.» J. Reirs arī uzsvēra: prioritāte ir tikai un vienīgi bērnu intereses, ne centra sienas krāsa, ne darbinieku skaits, un, «kamēr mums nav pārliecības, ka, atceļot šo rīkojumu, pašvaldības aktīvi iesaistīties un veidos šos pakalpojumus, mēs to neatceļam». Ministrs arī atzina, ka vienošanos visas puses varētu jau drīzumā panākt un noslēgt līgumu. Atceļot lēmumu par centra slēgšanu, bērni paliks dzīvot Kalkūnos, taču ministrs cer, ka izdosies izveidot specializētas audžuģimenes, kuras vēlēsies pieņemt savā aprūpē arī šādus bērnus, kā arī daļu bērnu varētu paņemt atpakaļ īstās ģimenes, ja tām tiktu nodrošināti atbalsta pasākumi.