Gandrīz 300 tūkstošiem ģimeņu par elektrību liks maksāt vairāk

© Ekrānšāviņš no avīzes

Valdība šodien plāno izskatīt vairākus elektroenerģijas tirgus attīstības variantus, no kuriem viens paredz diferencēt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra.

Kaut arī šī iecere paredz elektrības gala cenas pieaugumu aptuveni trešdaļai mājsaimniecību un daļai uzņēmumu, Ekonomikas ministrija (EM) atbalsta tieši šo variantu.

Šobrīd visi Latvijas elektroenerģijas gala lietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam maksā OIK, kas papildus elektroenerģijas tirgus cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim (PVN) tiek iekļauta elektroenerģijas gala cenā. EM uzskata, ka esošā obligāto papildu izmaksu sadalīšana proporcionāli elektroenerģijas gala patēriņam nav pierādījusi sevi kā efektīvāko risinājumu izmaksu sadalīšanā, tāpēc saskaņā ar ministrijas ieteikumu OIK līdzīgi kā jaunais Sadales tīkla tarifs būtu jāsadala divās daļās - fiksētā maksā, ko maksā katrs lietotājs atkarībā no pieslēguma veida, un mainīgā daļā, kas būtu tieši atkarīga no patērētās elektrības.

Taupīgie maksās vairāk

Saskaņā ar EM ieceri mājsaimniecībām, kuras lieto vienas fāzes pieslēgumu un mēnesī patērē mazāk nekā 75 kWh, plānoto izmaiņu rezultātā maksājums par OIK un līdz ar to arī par elektrību varētu pieaugt. Piemēram, tērējot vien 50 kWh mēnesī, elektrības rēķins varētu pieaugt par 0,51 eiro. Ar lielāku OIK jārēķinās arī to privātmāju vai lauku māju īpašniekiem, kuri lieto ir 3 fāžu 20 ampēru pieslēgumu, bet tērē mazāk nekā 280 kWh mēnesī. Piemēram, ja šāda mājsaimniecība mēnesī izmanto 200 kWh, tad maksa par OIK un līdz ar to arī par elektrību pieaugtu par 1,66 eiro mēnesī. Pēc EM aplēsēm, apmēram 1/3 no visiem klientu pieslēgumiem (tas ir, apmēram 190 000 dzīvokļu jeb 196 000 privātmāju) kopējais rēķins par elektroenerģiju palielināsies, savukārt pārējiem, tas ir, 654 tūkstošiem, vai nu nemainīsies, vai saruks.

Vienlaikus OIK diferenciācija attieksies arī uz juridiskiem klientiem, no kuriem daļai (lielākoties birojiem, maziem veikaliņiem, pakalpojumu sniedzējiem) maksa par OIK palielināsies, savukārt lieliem energoietilpīgiem uzņēmumiem (lielākoties apstrādes rūpniecībai) nākotnē būtu jāmaksā mazāk. Tāpēc EM gaida, ka OIK diferenciācija, kas mazinās OIK ietekmi uz apstrādes rūpniecības mainīgajām ražošanas izmaksām, veicinās to ekonomisko izaugsmi un nodrošinās apstrādes rūpniecības konkurētspēju ilgtermiņā.

Dārgie tukšie pieslēgumi

Ar vēl lielāku maksas pieaugumu jārēķinās tiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ vispār elektrību netērē. Iepriekš šādos gadījumos lietotājam par elektrību vispār nebija jāmaksā. Taču, sākot ar 1. augustu, stājoties spēkā jaunajiem Sadales tīkla tarifiem, piemēram, par vienfāzes pieslēgumu mājsaimniecībām ir jāmaksā 1,50 eiro mēnesī (ieskaitot PVN) pat tādā gadījumā, ja elektrība netiek tērēta. Ja likuma spēku iegūs EM iecere, tad par šādiem tukšiem vienfāzes pieslēgumiem būs jāmaksā arī OIK fiksētā daļa, tas ir, 1,55 eiro. Tātad šāda pieslēguma īpašniekiem, kuri elektrību nelietos nemaz, ik mēnesi būtu jārēķinās vismaz ar 3 eiro lieliem izdevumiem.

Dotācija saglabāsies

OIK lielums ir atkarīgs no iepriekšējā gadā obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas daudzuma un tās iepirkuma cenas. Pēdējo astoņu gadu laikā OIK ir četrkāršojusies - 2008. gadā tā bija 9,30 eiro/MWh, šogad - 38,63 eiro/MWh. Taču, pateicoties valsts dotācijai, pašlaik elektrības lietotāji par OIK maksā 26,90 eiro. EM uzsver, ka OIK maksājumu diferencēšanas gadījumā dotācija tiktu attiecināta uz OIK mainīgo daļu, nodrošinot valsts budžeta dotācijas nediskriminējošu sadali visiem lietotājiem proporcionāli patēriņam, tieši tādā pašā veidā, kā tas notiek pašlaik, neradot valsts atbalsta interpretācijas riskus.

Savukārt, lai nodrošinātu, ka rēķins nepieaugs aizsargātajiem lietotājiem (trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes, daudzbērnu ģimenes, ģimenes, kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti un 1. grupas invalīdi), tiks izstrādāti grozījumi aizsargāto lietotāju elektroenerģijas izmaksu kompensācijas mehānismā, lai kompensētu prognozējamo izmaksu pieaugumu. Pēc EM prognozēm, OIK pieaugums varētu skart 386 tūkstošus mājsaimniecību. Taču, tā kā tiek solīts atbalsts aizsargātiem lietotājiem, kuru skaits pārsniedz 100 tūkstošus, OIK pieaugumu reāli izjutis apmēram 280 tūkstoši ģimeņu.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais