Latvijā varētu ražot munīciju kaujas izlūkošanas kāpurķēžu mašīnām

Latvijā varētu ražot munīciju kaujas izlūkošanas kāpurķēžu mašīnām, kuras Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piegādā Lielbritānija, aģentūrai LETA pastāstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), kurš cita starpā arī noraida Saeimas deputāta Andreja Elksniņa (S) veltīto kritiku par šo mašīnu iepirkumu.

Ministrs norādīja, ka lēmums par kaujas mašīnu iegādi no Lielbritānijas pieņemts pirms vairākiem gadiem un šobrīd izskanējušās runas par to, ka kaujas mašīnām vairs netiek ražota munīcija, ir aplamas. "Munīcija ir, krājumu pietiek, taču domājam, lai mēs šo munīciju ražotu paši, kas būtu liels pienesums mūsu ekonomikai. Ja pēc kaut kāda laika tiks noņemta munīcija no ražošanas, tad mēs gribētu, lai munīciju ražotu Latvijā," uzsvēra ministrs.

Ministrs nevēlējās sīkāk komentēt, kāpēc Elksniņš izvēlējies tagad kritizēt mašīnu iepirkumu, ja līgums jau noslēgts pirms diviem gadiem. "Tas jāprasa viņam, kāpēc viņš pēkšņi izdomājis šo variantu," piebilda ministrs.

Aizsardzības ministrijas izplatītajā Bergmaņa viedoklī par Elksniņa kritiku teikts, ka "melot ir nekrietni un visi meli agri vai vēlu nāk gaismā".

Ministrs uzskata, ka Elksniņš nav minējis nevienu konkrētu faktu un pierādījumu tam, ka CVRT būtu nederīgi lūžņi, par kuriem iztērēta neadekvāti liela nauda. Tā vietā Elksniņš "labākajās Krievijas propagandas tradīcijās manipulē ar sabiedrības vairākuma izpratni par transporta līdzekļiem un to iegādes nosacījumiem". Ministrs skaidroja, ka militārajā pasaulē tiek izgatavotas tehnikas platformas ar mērķi kalpot vismaz nākamos 30-50 gadus. Platformas ir iespējams modernizēt un aprīkot ar jaunākajām sakaru un ieroču vadības iekārtām, kamēr to ļauj pieejamās jaudas un vieta. Bruņumašīnas platformas projektēšana un izgatavošana esot neiedomājami dārga, un to varot atļauties tikai ļoti bagātas valstis.

CVRT esot pati ātrākā un mobilākā savas klases kaujas mašīna, un Latvijas armijas vajadzībām tā tiks aprīkota ar pasaulē modernākajām Izraēlas ražojuma prettanku raķešu sistēmām "Spike", kur viena raķete no četru kilometru attāluma var iznīcināt "T-90" kaujas tanku, kas maksā 40 reizes vairāk nekā pati raķete.

Bergmanis atgādina, ka līgumu par 123 bruņumašīnu iegādi noslēdza Latvijas valdība ar Lielbritānijas valdību. Tieši šāda līgumu slēgšanas prakse novērš korupcijas riskus. Līguma pamatsummu veido 123 platformu pilnīga atjaunošana un kapitālā remonta īstenošana, rezerves daļas un Latvijas speciālistu apmācība, kas kopā izmaksā 39 418 015 sterliņu mārciņas (46 591 746 eiro).

Papildus platformas tiks aprīkotas ar modernāko aprīkojumu - prettanku ieroču sistēmu "Spike", modernākās NATO klasificēto sakaru un komandvadības sistēmu. Papildus vēl esot jāplāno munīcija gan 30 milimetru lielgabalam-ložmetējiem, gan prettanku raķetes, gan ieroču apmācības simulators. Tādēļ kopējā iegādes summa veidojot 209 606 945 eiro.

Militārajā pasaulē informācija par ieroču sistēmu un munīcijas izmaksām tiek klasificēta kā izlūkinformācija, jo profesionālis, zinot katras pozīcijas izmaksas, esot spējīgs aprēķināt, cik precīzas ir raķetes un lādiņi, kā arī to, kādas kaujas vadības sistēmas tiks iegādātas. Atklājot šo informāciju, varot tikt dota iespēja noteikt konkrētās armijas vienības kaujas spējas un attiecīgi plānot savu spēju attīstību vai pielāgošanu.

Bruņutehnikai paredzētās infrastruktūras izbūve, kur šo tehniku glabāt, tīrīt un apkopt, kopā izmaksās 9 411 083 eiro. Tehnikas, ieroču un vadības sistēmu un tai paredzētās infrastruktūras uzturēšana kopā veidošot 18 596 121 eiro. Apmācības kopā maksās 2 047 671 eiro, papildus nāks personāla izmaksas - 9 852 818 eiro. Līdz ar to kopējās mehanizācijas projekta izmaksas, kuras būs investīcijas nākamajiem desmit gadiem, kopā veidos 249 514 638 eiro. "Uzskatu, ka ir svarīgi plānot visas projekta izmaksas savlaicīgi, lai nebūtu situācijas, ka tiek iepirkta tehnika, ko patiesībā nevar atļauties uzturēt," sacīja ministrs.

Ministrs atgādināja, ka Igaunija, kas pieņēma lēmumu iegādāties lietotu bruņutehniku no Nīderlandes, jo, līdzīgi kā Latvija, secināja, ka pašreiz nevar atļauties jaunu tehniku, noslēdza līgumu par vairāk nekā 100 miljoniem eiro. Latvijai šādu bruņumašīnu iegāde un ieviešana bruņojumā izmaksātu vismaz 350 miljonus eiro.

Lietuva pirks savam apvidum un militārajai doktrīnai atbilstošāko un arīdzan pašu jaunāko bruņutehniku, kuras sākotnējās iegādes izmaksas vien veidos ap 384 miljoniem eiro.

Bergmanis aicina Elksniņu beigt izplatīt melus, dižoties sociālajos tīklos ar slepeniem iestāžu dokumentiem, kuru viņa rīcībā nemaz nav. Bergmanis arī dara zināmu, ka Aizsardzības ministrija saistībā ar mehanizācijas projektu pastāvīgi sadarbojas ar Valsts kontroli, kura veica revīziju un nekādu nesaimniecisku rīcību vai līdzekļu nelietderīgu izlietojumu nav konstatējusi.

Jau ziņots, ka Elksniņš nesen vērsās tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu analizēt Latvijas armijas vajadzībām paredzētās bruņutehnikas iegādi no Lielbritānijas. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņojis, ka izvērtēs Elksniņa iesniegumu.