Vienā un tajā pašā laikā Ministru prezidents Māris Kučinskis solīja nākamgad samazināt valsts pārvaldes aparātu, bet viņa valdības tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs – būtiski palielināt štatus un algas Maksātnespējas administrācijai (MNA).
Abi pretējie solījumi izskanēja vakar pirms valdības sēdes, kas ar vienu no saviem pirmajiem lēmumiem atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotās Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020. gadam. Pirms valdības sēdes Dz. Rasnačs pieteica šā dokumenta projektu kā pamatojumu MNA finansējuma palielināšanai, kas šogad jau esot notikusi un nākamgad tiks turpināta vēl par 1/3 daļu. Valdības pieņemtajā dokumentu paketē gan šādu ciparu nav. Tur pamatnostādņu 25. lpp. uzmanīgi teikts, ka «šo pamatnostādņu izstrādes stadijā nav iespējams noteikt ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetiem». Dokumentu paketi veido pamatteksts uz 91 lapas, kam klāt nāk vēl vairāki lēmumu un paskaidrojumu teksti, tāpēc droši apgalvojams, ka neviens nezina, kas ar uzrakstīto un valdībā akceptēto īsti domāts un kas no tā sekos. Tikpat droši, ka aprakstīto papīru paka ir izmantojama kaut kādu mērķu sasniegšanai, kas noteikti sāksies ar ierēdņu algu un ierēdņu skaita palielināšanu.
Valdības rīcība no formālā viedokļa jocīga ar to, ka tikai 6. septembrī tiek apstiprināts dokuments, atbilstoši kuram kaut kas it kā būtu jādara jau no šā paša gada 1. janvāra. Kaut kas patiešām arī esot darīts, sākot ar to, ka «sagatavotas 10 publikācijas; seminārus apmeklēja 100 dalībnieki; izstrādāts 1 buklets» utt. ar vēl visādiem plāniem, projektiem, koncepcijām un darba grupām, kas to visu radījušas uz nodokļu maksātāju rēķina. Ministra un viņa padomnieka Mārtiņa Lazdovska skaidrojums par dokumenta apstiprināšanas novilcināšanu līdz 6. septembrim bija tāds, ka dokuments saskaņots ar visām iespējamām uzņēmēju organizācijām. Rezultātā sarakstīti visdažādākie laba vēlējumi, kuriem piekrist var ikviens. Tukšo frāžu un saukļu ilustrācijai der kaut vai pirmais teikums ne no pamatnostādnēm uz gandrīz simt lappusēm, bet no pamatnostādņu īstenošanas plāna, kas sākas ar apgalvojumu, ka «plāns izstrādāts, ņemot vērā Nacionālā Attīstības plāna 2020 noteikto rīcības virzienu - izcilas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana».
MNA budžeta pieaugums tiek pamatots ar MNA darba apjoma pieaugumu. Proti, tai jāpārņem maksātnespējas administratoru eksaminācija un sertifikācija, kas pašlaik uzticēta sabiedriskajai organizācijai - Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijai. Pēc asociācijas valdes priekšsēdētāja Olava Cera teiktā, tas nenozīmē asociācijas likvidāciju. Asociācija varētu palikt par interesentu - maksātnespējas tiesu prakses pētītāju klubu, kā arī par maksātnespējas administratoru arodbiedrību un tribīni, no kuras atspēkot apgalvojumus, ka kreditori Latvijā neatgūst tiem pienākošos naudu no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem administratoru vainas dēļ. Arī sarunā ar Neatkarīgo O. Cers skaidroja, kur šī nauda īstenībā paliek un kāpēc kreditoru situāciju nekādā veidā neuzlabos Tieslietu ministrijā tapušais un valdībā apstiprinātais sacerējums zem Dz. Rasnača vārda.
***
Viedoklis
Olavs Cers, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs, zvērināts advokāts:
- Maksātnespējas administratoru asociācija jau daudzus gadus skaidro un skaidro, kā patiešām varētu padarīt maksātnespējas procesu efektīvāku no kreditoru viedokļa, taču politiskās gribas to izdarīt valstij nav. Tieši otrādi, ar maksātnespējas pieteikumu savlaicīgas neiesniegšanas dekriminalizāciju valsts ir ļoti atvieglojusi kreditoru līdzekļu izkrāpšanu un pie tās tagad turas. Negodprātīgi uzņēmumu īpašnieki mierīgi var fiktīvu darījumu veidā pārcelt viena uzņēmuma aktīvus uz citu uzņēmumu, noturēt bez aktīviem palikušo uzņēmumu pusmirušā stāvoklī trīs gadus un tad atdot uzņēmumu administratoram, kurš nedrīkst apstrīdēt tos uzņēmuma darījumus, kas veikti vairāk nekā pirms trijiem gadiem. Ja administrators vēlas, viņš var celt prasību tiesā tikai pret uzņēmumu valžu locekļiem, kuri parasti izrādās Krievijas vai saulainās Vidusāzijas valstu pilsoņi. Mūsu priekšlikums ir ļaut administratoram prasīt, lai uzņēmuma faktiskā maksātnespēja tiktu noteikta ar brīdi, kad uzņēmums atdeva aktīvus, kas ļautu šos darījumus apstrīdēt, bet mūs vienmēr asi noraida. Latvijai, redziet, ir jānosargā «tiesiskā stabilitāte». Labi, bet uz diviem krēsliem vienlaikus nosēdēt nav iespējams. Kamēr paliks šāda stabilitāte, naudas kreditoriem nebūs. Jāatzīst, ka Tieslietu ministrija nav vienīgā cīnītāja par šādu stabilitāti. Ir mums uzņēmēju organizācijas, kas izdarījušas izvēli par labu savu biedru iespējām iedzīvoties uz viņu kreditoru rēķina.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2016/09/07/apsola-darbu-un-labu-algu-maksatnespejas-uzraudzitajiem