Koļegova: Neesmu redzējusi VID lēmumu
Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova pagaidām nevar komentēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atklāto, pārbaudot viņas valsts amatpersonas deklarāciju, jo nekādus dokumentus par šo lietu neesot redzējusi.
VVD vadītāja aģentūrai LETA sacīja, ka par viņas deklarācijas pārbaudes lietas materiālu pārsūtīšanu no vienas iestādes otrai uzzinājusi tikai no plašsaziņas līdzekļiem, līdz ar to viņa nesaprot, par ko īsti ir lieta.
Tomēr Koļegova norādīja, ka pilnībā paļaujas uz valsts iestāžu rīcību, kas "veic pārbaudes un dara savu darbu". Jautāta, vai šajā situācijā neizjūt politisku spiedienu, Koļegova atbildēja noraidoši.
VVD vadītāja atkārtoti uzsvēra, ka par minēto jautājumu neko komentēt nevarēs, iekams nebūs iepazinusies ar faktiem. Kad tas varētu būt, viņa nevarēja prognozēt.
Kā ziņots, VID izvērtēja Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un secināja, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā, aģentūrai LETA pastāstīja VID Sabiedrisko attiecību daļā.
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 275.panta 2.daļā noteikto, 12.augustā tika pieņemts lēmums par lietvedības izbeigšanu un materiālu nodošanu KNAB.
LAPK 275.panta 2.daļa nosaka, ka lēmums par lietvedības izbeigšanu tiek pieņemts, "ja konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Šādā gadījumā materiālus nodod izmeklēšanas iestādei, kas ir tiesīga uzsākt kriminālprocesu".
Tomēr KNAB no VID saņemtos materiālus pārsūtīja Ģenerālprokuratūrai piekritības izlemšanai, jo konstatēja, ka Krimināllikuma 219.panta "Izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas" piemērošana nav tā kompetencē.
Savukārt Ģenerālprokuratūra materiālus pārsūtīja pēc piekritības VID Finanšu policijas pārvaldei, tādējādi lieta atkal atgriezās sākotnējā iestādē.
LETA jau vēstīja, ka "Vienotības" iebildumu dēļ valdība 9.augustā uz nedēļu atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas "Vienotība" sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma "Pallogs".
Koļegova tieši 12.augustā, dienā, kad VID pieņēma iepriekšminēto lēmumu, paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu.
"Firmas.lv" dati liecina, ka Koļegova ir 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā "Pallogs" un dividendēs no uzņēmuma viņa pērn saņēmusi 320 000 eiro. Pati Koļegova skaidrojusi, ka viņa šīs dividendes pērn dāvinājusi savam brālim. Koļegova pērn arī izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.
Medijos Koļegova skaidrojusi, ka ir tikai formāla "Pallogs" līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas rada aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu ''aplokšņu algu'' maksāšanai, norāda mediji.
Lai gan Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošā koka palešu ražotāja SIA "Pallogs", firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina "Firmas.lv" datubāzē pieejamā informācija.
"Firmas.lv" pieejamie "Pallogs" dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.
Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015.gadā dividendēs no "Pallogs" viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014.gadā - 380 000 eiro, bet 2013.gadā - 240 000 latu (341 500 eiro).
"Pallogs" peļņa 2015.gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014.gadā - 0,55 miljoni eiro, 2013.gadā - 0,68 miljoni eiro, bet 2012.gadā - 1,05 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.