Kučinskis sola pārbaudīt informāciju par Koļegovu

© F64

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sola pārbaudīt partijas "Vienotība" sniegto informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidāti Ingu Koļegovu, kas bijusi par iemeslu, kāpēc partija vakar nav atbalstījusi viņas iecelšanu amatā.

"Vienotības" vadītājs Andris Piebalgs šodien pēc tikšanās ar Kučinski medijiem pavēstīja, ka šī informācija kļuva zināma tikai vakar. Savukārt Kučinskis atzina - ja šī informācija viņa rīcībā būtu nonākusi ātrāk, viņš jautājumu par Koļegovas apstiprināšanu amatā būtu uz nedēļu atlicis.

Tomēr premjers konkrēti neminēja, kāda būs turpmākā rīcība. "Ja viņa melojusi, tad ir melojusi. Ja ir apmelota, tad ir apmelota," noteica Kučinskis. Jebkurā gadījumā, pastāvot aizdomām, viņa uzdevums esot pārbaudīt, uzsvēra premjers. Arī Koļegovai tikšot prasīta informācija par šo situāciju.

Viņaprāt, šī informācija bija īstais iemesls, kāpēc "Vienotība" vakar kavējusi Koļegovas iecelšanu amatā.

"Vienotības" iegūtā informācija ir saistībā ar lēmumu par dividenžu sadali 2014.gadā uzņēmumā, kur Koļegova ir līdzīpašniece. Informācija, kas esot Uzņēmumu reģistrā, atšķiroties no uzņēmumā pieņemtā lēmuma, proti, ka ir iesniegta informācija, ka peļņa par 2014.gadu nav sadalīta, lai gan patiesībā tā ir noticis.

Vienlaikus gan Piebalgs atzina - pat ja noskaidrosies, ka ar dividenžu izmaksu viss bijis kārtībā, tas nemainīs "Vienotības" negatīvo nostāju.

Jau ziņots, ka "Vienotības" iebildumu dēļ valdība otrdien uz nedēļu atlika Valsts vides dienesta vadītājas Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā.

Balsojumā visi četri klātesošie "Vienotības" ministri balsoja pret Koļegovas apstiprināšanu, un saskaņā ar koalīcijas līgumu šādā gadījumā jautājuma izskatīšana ir jāatliek. Pēc diskusijām Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pasludināja pārtraukumu sēdē.

Pēc sēdes atsākšanās premjers paziņoja, ka viņš nebūs tas, kuru var šantažēt, taču vienlaikus viņš arī nebūs tas, kurš pārkāps koalīcijas līgumu. Līdz ar to jautājuma izskatīšana uz nedēļu tika atlikta.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais