Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu veiktā oficiālā ražas prognoze liecina, ka graudiem lielākoties ir vairs tikai lopbarības kvalitāte, tomēr kopraža solās būt salīdzinoši laba - ap 2,629 miljonu tonnu apmērā.
Kā aģentūru LETA informēja LLKC agronoms Oskars Balodis, ja vien tuvākajās dienās būs saulains laiks, Kurzemē labības kulšana šonedēļ varētu noslēgties. Zemgalē daži saimnieki kulšanu pabeiguši, tomēr vēl ir daļa saimnieku, kuri cer uz saulainu laiku, lai kulšanu pabeigtu.
Tikmēr Vidzemē un Latgalē kopumā vidēji nokults ne vairāk kā 50% no visām platībām.
Slapjo lauku nokulšana palielina arī izmaksas saimniekiem - kaltēšana maksā no 2,85-4,5 eiro par vienu tonnu, kas, kuļot ar 20-22% mitrumu, veido aptuveni 25 eiro uz vienu tonnu graudu. Ja raža ir aptuveni sešas tonnas no hektāra, kopējie zaudējumi ir līdz pat 150 eiro uz vienu hektāru. Turklāt palielinās degvielas patēriņš kombainiem, kuri strādā uz slapjiem laukiem.
Kā norādīja Balodis, patlaban nekavējoties jānovāc sēklas lauki, jo, ja lietavas turpināsies, graudiem var pasliktināties dīgtspēja. Problemātiska ir arī ziemāju sēja, jo ziemas rapsis, ko parasti sēj pēc kviešiem, šogad iesēts ļoti maz - Zemgalē dažas saimniecības iesējušas vien 50% no plānotā, bet daļa saimniecību sēju nav pat sākušas. Arī Kurzemē un Latgalē ziemas rapša sēja nav sākta. Lai rapsis labi pārziemotu, Zemgalē var sēt līdz 25.augustam, savukārt Latgalē sēt vēlāk par 20.augustu ir riskanti augu ziemošanai.
Kā liecina LLKC aplēses, kopumā Latvijā graudaugi šogad aizņem 710 100 hektāru, kur ziemāju platības ir 375 100, bet vasarāju - 335 060 hektāru. Kopējā rapšu platība ir 115 000 hektāru, un kopraža tiek prognozēta 284 900 tonnu apjomā.
Ar ziemas kviešiem šogad apsēti 329 800 hektāru, kuru ražība tiek prognozēta 4,2 tonnas no hektāra, bet kopraža plānota 1 385 200 tonnu apmērā.
Vasaras kvieši iesēti 151 300 hektāros, ražība - 3,9 tonnas no hektāra, kopraža - 589 010 tonnu. Rudzi iesēti 36 100 hektāros, ražība - 3,6 tonna no hektāra, kopraža - 129 000 tonnas. Vasaras mieži iesēti 94 300 hektāros, ražība - 2,4 tonnas no hektāra, kopraža - 157 000 tonnas. Tritikāle iesēta 9200 hektāros, ražība - 3,6 tonnas no hektāra, kopraža - 33 100 tonnas.
Griķu platības ir 17 000 hektāri, ražība - 1,7 tonnas no hektāra, kopraža - 17 000 tonnas. Vasaras rapsis apsēts 25 800 hektāros, ražība - 1,7 tonnas no hektāra, kopraža - 43 800 tonnas. Ziemas rapsis apsēts 89 300 hektāros, ražība - 2,7 tonnas no hektāra, kopraža - 241 100 tonnas.
Kartupeļi aizņem 24 300 hektārus, ražība - 24,6 tonnas no hektāra, kopraža - 597 800 tonnas.
Kultūraugu ražības prognozes tiek veiktas desmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem: ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim un kartupeļiem. Prognozes tiek veiktas trīs reizes: divas reizes tiek apsekoti kultūraugi uz lauka, bet trešo reizi pēc kultūraugu novākšanas tiek veikta aptauja par iegūto ražību. Ziemājiem prognozes tiek veiktas maijā, jūlijā un augustā, vasarājiem - jūnijā, augustā un septembrī, kartupeļiem - jūlijā, augustā un oktobrī.
Kā ziņots, Zemkopības ministrija iepriekš prognozēja, ka šā gada ražas kopējais iekūlums varētu sasniegt 2,544 miljonus tonnu, kas ir labs rādītājs piecu gadu griezumā, tomēr noteikti nesasniegs pagājušā gada rekordu - 3,002 miljonus tonnu.
Savukārt saistībā ar graudu cenām prognozes liecina par samazinājumu, kas skaidrojams ar labām ražām lielākoties visā Eiropas Savienībā, kā arī visu graudaugu kultūru uzkrājumiem. Piemēram, pārtikas kviešu cena Latvijā šā gada jūnijā salīdzinājumā ar 2015.gada maiju samazinājusies par 26% un bijusi vidēji 146,18 eiro par tonnu. Tas ir par 4% mazāk nekā vidējā cena Eiropas Savienībā, par 1% mazāk nekā Lietuvā, bet par 5% vairāk nekā Igaunijā. Savukārt piecu gadu griezumā pārtikas kviešu cenas samazinājums bijis par 27%.