Valdības māju atjaunos par 3 miljoniem

Īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, plānots renovēt, tajā skaitā siltināt, valsts administratīvās ēkas.

Viena no tādām ir valdības māja Rīgā, Brīvības bulvārī 36, kuras energoefektīva uzlabošana izmaksātu gandrīz trīs miljonus eiro. Lauvas tiesu - 2,5 miljonus eiro - dos Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Latvijas valsts budžeta finansējums - 447 505 eiro. Šo jautājumu paredzēts skatīt Ministru kabineta sēdē šodien.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) energoauditors Dzintars Grasmanis stāsta, ka starp vairākiem simtiem VNĪ apsaimniekoto ēku ir ļoti maz renovētu, tātad tādu, kurās sasniegta augsta energoefektivitāte. Pakāpeniski tiek veikta valsts administratīvo ēku energosertifikācija, kas ļauj novērtēt, kāds ir ēku stāvoklis, pieņemt lēmumu, kā to uzlabot, un kāda būs iespējamā ieguldītā darba un līdzekļu rentabilitāte. Jo zemāka energoefektivitāte, proti, jo vairāk enerģijas jāpatērē ēkas uzturēšanā, jo ātrāk ieguldītie līdzekļi atmaksāsies. «Ēku vērtēšanu sāk ar to, ka ievāc datus par enerģijas patēriņu visās ēkās. Katrā no tām tiek aprēķināts patēriņš uz kvadrātmetru. Pēc tam nosakām, kādās ēkās prioritāri jāveic energoefektivitātes pasākumi,» saka Dz. Grasmanis. Valsts pārvaldes vai to padotības iestāžu ēku renovācija ļautu ietaupīt apmēram 50 procentu no pašlaik izlietotās elektroenerģijas, liecina VNĪ aprēķini. VNĪ apsaimniekotajās biroju ēkās (tādu ir 270) vidējais patēriņš gadā ir 120-140 kWh/m², valdības mājai - 136 kWh/m². Tas nav Latvijā sliktākais energoefektivitātes rādītājs.

VNĪ publiskā sektora klientu vadītāja Agra Ločmele skaidro, ka viens no aspektiem par labu valsts pārvaldes ēku renovācijai ir rādīt piemēru valsts iedzīvotājiem, bet otrs - jāievēro Eiropas Komisijas (EK) dokumenti. EK direktīva paredz, ka dalībvalstīm jāsasniedz noteikti energoefektivitātes mērķi, un ceļā uz tiem Latvijai katru gadu trim procentiem valdības īpašumā esošo un izmantoto ēku ir jāīsteno energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi. Citiem vārdiem sakot, ir jāierobežo nelietderīgs elektroenerģijas patēriņš, kāds lielākoties ir nesiltinātās un neatjaunotās ēkās. VNĪ speciālisti komentē, ka šīs uzņēmējsabiedrības apsaimniekošanā esošās ēkas ir būvētas dažādos laika periodos, to vidējais vecums ir tuvu pie 100 gadiem, taču enerģijas patēriņš nekorelē ar ēkas vecumu. To nosaka arī būvniecībā izmantotie materiāli, veiktie remontdarbi u.c.

Plānots, ka nākamgad tiks izstrādāts valdības mājas renovācijas tehniskais projekts, bet būvdarbi sāksies, ātrākais, vēl pēc gada. Šai ēkai ārējo izskatu mainīt nedrīkst, un izmaksas palielina vēl citi nosacījumi, piemēram, jāizmanto koka pakešu, nevis plastikāta logi u.tml.

VIEDOKĻI

VAS Valsts nekustamie īpašumi publiskā sektora vadītāja Agra LOČMELE:

- Būtiski ir veikt energoefektivitātes pasākumus valsts administratīvajās ēkās, kuru darbība aptver visu valsts teritoriju, - lai rādītu priekšzīmi, ka ir svarīgi rīkoties energoefektīvi. Izvēloties ēkas, kurās paaugstināt energoefektivitāti, skatījāmies, lai tās dod pozitīvo ziņu sabiedrībai, ka energoefektivitāte ir nozīmīga. Tas bija viens aspekts, otrs - šo ēku energopatēriņš.

VAS Valsts nekustamie īpašumi energoauditors Dzintars GRASMANIS:

- Elektroenerģijas cenas ir kritušās, salīdzinot ar 2008. gada prognozēm. Šobrīd eksperti ir aprēķinājuši, ka labs rezultāts ir, ja energoefektivitātes ieguldījumi atmaksājas 20 gadu laikā. Arī 30 gadu termiņš ir rentabls. Lēti pasākumi ātrāk atmaksājas, bet ilgtermiņā būs dārgāki.