Krievijas "iniciatīva" par drošības uzlabošanu virs Baltijas jūras ir radīto draudu atzīšana

© Scanpix

Krievijas piedāvājums rīkot konsultācijas par drošības veicināšanu Baltijas jūras reģionā uzskatāms par daļēju atzīšanos, ka tā radījusi draudus reģionā, aģentūrai LETA sacīja bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).

Deputāts atzina, ka nezina visas detaļas, taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmo reizi par šādu iniciatīvu sākt konsultācijas izteica tieši Somijā. "Viņi tagad nāk ar piedāvājumu, it kā tā būtu Krievijas iniciatīva, kaut gan par to visu NATO runā jau sen. Krievija to visu ir pagriezusi ar kājām gaisā, pārtaisot par savu ideju. Pieņemu, ka šāds piedāvājums jāizvērtē pienācīgi, tomēr jāpriecājas, ka Krievija sapratusi, ka tās darbība Baltijas reģionā kaut kādā veidā tomēr apdraud civilo drošību," viņš sacīja.

Tāpat politiķis uzskata, ka Krievijas apņemšanās laboties uzlabos drošību un var mazināt savstarpējo neuzticību, kas pēdējā laikā izveidojusies. "Kopumā jāskatās pozitīvi, vienīgais jāatceras, ka tam visam tomēr līdzi nāk arī zināms propagandas elements," uzskata Pabriks.

Viņu gan uztrauc tas, ka Latvija nav uzaicināta uz konsultācijām Maskavā, uz kurām uzaicināta NATO, kā arī Somija un Zviedrija, lai runātu par sadarbību.

"Bet kā mēs par to varam runāt, ka robežvalstis netiek uzaicinātas? Tas neliecina par draudzīgu skatu, un domāju, ka tas tiek darīts ar nodomu, ka mēs, lūk, neesam līdzvērtīgi partneri," sacīja EP deputāts.

Jau vēstīts, ka Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) oficiāli saņēmusi Krievijas piedāvājumu rīkot konsultācijas par drošības veicināšanu Baltijas jūras reģionā, aģentūrai LETA apliecināja AM preses pārstāvis Kaspars Galkins.

Šobrīd ministrijā notiek piedāvājuma izvērtēšana, taču abu valstu ekspertu tiešas konsultācijas šobrīd nav sāktas. AM gan nekomentēja, vai tā kopumā atbalsta šādu iniciatīvu.

Krievijas laikraksts "Izvestija" piektdien ziņoja, ka Krievijas iniciatīva par drošības paaugstināšanu Baltijas jūras reģionā, kas izteikta Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, paredz, ka militārajām lidmašīnām būtu jālido ar ieslēgtiem transponderiem un par lidojuma maršrutu būtu jāinformē kaimiņvalstis.

Informēts avots avīzei teicis, ka Krievija ierosina informēt kaimiņus par lidojumu maršrutiem un plānotajām mācībām, kā arī obligāti ieslēgt transponderus, kas pārraida informāciju par gaisā esošo lidaparātu valstisko piederību.

Latvijas Ārlietu ministrija apliecinājusi, ka pēc ierosinājumu izvērtēšanas Krievijas pusei tiks sniegta atbilde, norādīja ministrijā, piebilstot, ka Latvija iestājas par drošību un caurskatāmību Baltijas jūras reģionā, uzsverot, ka visām reģiona valstīm ir jārīkojas atbildīgi.

Kopš Krievijas agresīvās rīcības Ukrainā NATO un Krievijas praktiskā sadarbība ir pārtraukta, saglabājot NATO un Krievijas politiskā dialoga iespējas.

Šā gada 13.jūlijā notika NATO-Krievijas padomes sanāksme vēstnieku līmenī, kuras laikā tika apspriesta situācija Ukrainā, tai skaitā Minskas vienošanās pilnīga izpilde, caurskatāmība un risku mazināšana militārajās aktivitātēs un drošības situācija Afganistānā.

Svarīgākais