Lai tautieši atgrieztos Latvijā, esot nepieciešams izveidot speciālu aģentūru
Latvijā trūkst vienas pieturas aģentūras, pakalpojumu centra, kurā būtu iespējams iegūt vienotu informāciju tiem, kuri vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā, intervijā aģentūrai LETA pauda jaunā Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže.
Vaicāta, vai nav nepieciešams pielikt lielākas pūles, lai palielinātu to cilvēku skaitu, kas vēlas atgriezties Latvijā, vēstniece norādīja, ka "noteikta straumīte" cilvēku jau tagad atgriežas.
"Tie, kas atgriežas, atgriežas ar zināmu kapitālu. Šie cilvēki Latvijā atver kafejnīcas, frizētavas, kā arī citus uzņēmumus. Vienai daļai cilvēku apnīk būt par darba ņēmējiem. Pieņemu, ka visi aizbraukušie nebija plānojuši tur tik ilgi palikt, taču katram jau ir savi iemesli," sprieda diplomāte.
Taujāta par nākamajiem soļiem, kas būtu jāpaveic, lai šie cilvēki atgrieztos Latvijā, vēstniece norādīja, ka Latvijā trūkst vienas pieturas aģentūras, pakalpojumu centra, kurā būtu iespējams iegūt vienotu informācijas pakotni tiem, kuri vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā.
Turklāt runa nebūtu par aviobiļešu pirkšanu, skolu atrašanu bērniem, bet informācija par konkrētiem soļiem, kuri jāveic, un arī iespējām. "Daļa informācijas pašlaik ir pieejama valsts centrālajā pakalpojuma vietnē ''Latvija.lv'', daļa citviet. Tas apgrūtina informācijas iegūšanu," uzskata Braže.
Viņa gan aicināja uz šo jautājumu paraudzīties citādi, jo mēs dzīvojam laikmetā, kurā esam pieraduši vairs nedzīvot visu mūžu vienā vietā. "Daudzi kādus gadus dzīvo vienā vietā, bet tad pārvācas citur, iespējams, uz citu valsti. Uzņēmumu var atvērt Latvijā, bet fiziski atrasties tajā pašā Lielbritānijā un otrādi. Tas nemaz nav šķērslis," uzskata jaunā vēstniece.
Jau vēstīts, ka Latvijas Institūts (LI) aizsācis sociālu kustību "#GribuTeviAtpakaļ", aicinot Latvijas iedzīvotājus ar personīgu un emocionālu vēstījumu uzrunāt emigrējušos tuviniekus un draugus.
Kā aģentūrai LETA iepriekš sacīja LI direktore Aiva Rozenberga, kustība relatīvi īsā laika posmā kļuvusi ļoti atpazīstama. LI direktore arī norādīja, ka runāts ar dažādām nevalstiskajām organizācijām (NVO), kā arī uzņēmumiem, kuriem trūkst darba roku. Tāpat bijusi saruna ar diasporas skolotājiem, kuri ar lielu atsaucību uztvēruši minēto ideju.
Rozenberga arī norādīja, ka informāciju par kustību savos sociālo mediju kontos ievietojušas Latvijas vēstniecības, turklāt to aktīvi informatīvi atbalstījusi arī Ārlietu ministrija. Tāpat sarunu procesā ir iespējamā sadarbība ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.