Latvijas vēstniece Lielbritānijā mudina tautiešus "nenogulēt" reģistrāciju

© AFP/Scanpix/Leta

Latvijas prioritāte vienmēr ir bijusi sadarbības līguma parakstīšana starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju, LTV "Rīta panorāmā" atzina Latvijas vēstniece Lielbritānijā un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē Ivita Burmistre.

Vēstniece uzsver, ka pašlaik būtiskākā lieta tautiešiem, kuri uzturas Lielbritnānijā, ir reģistrēšanās patstāvīgam vai pagaidu iedzīvotāja statusam. Jaunākā informācija liecina, ka pašlaik kopumā reģistrējušies jau 108 050 latviešu.

Reģistrācija ir nepieciešama, lai būtu iespējams juridiski uzturēties Lielbritānijā - strādāt, mācīties, dzīvot.

Reģistrēšanās termiņš ir 30. jūnijs. Reģistrēties var Lielbritānijas Ārlietu ministrijas mājaslapā.

"Ja cilvēks nebūs reģistrējies nevienā no statusiem, tad, protams, darba iespējas būs ierobežotas," atzina vēstniece. Tie tautieši, kuri Lielbritānijā uzturās jau ilgāk par pieciem gadiem, var nokārtot patstāvīgā iedzīvotāja statusu.

Situācijā, ja cilvēks nebūs reģistrējies, tad, lai varētu strādāt Lielbritānijā būs nepieciešams "iet cauri" jaunajai imigrācijas sistēmai, kas ir stājusies spēkā no 1. janvāra.

Tas nozīmē, ka lai strādātu Lielbritānijā, būs nepieciešama darba vīza.

Burmistre min, ka Lielbritānija ir nozīmīgs tirdzniecības partneris Latvijai.

"Apvienotās karalistes tirgus jau gadiem ir bijis pievilcīgs mūsu uzņēmumiem, īpaši kokrūpniecības sektoram," min ministre.

Viņa uzsver, ka laba ziņa uzņēmumiem ir tā, ka pateicoties panāktajam sadarbības līgumam, tirdzniecībā nav ieviesti tarifi un kvotas.

Tomēr Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienība, uzņēmējiem ir jārēķinās ar to, ka ir atjaunotas muitas procedūras un stājies spēkā jauns regulējums dažādām preču grupām. Uzņēmējiem tas rada papildus administratīvo slogu un izmaksas.

Vēstniece vērš lielāko uzmanību uz uzņēmējiem, kuri piedāvā lauksaimniecības produktus, jo viņiem tiek prasīts ievērot papildus sanitārās prasības.

Pasaulē

Igaunija 2026.gadā varētu koncentrēties uz aktīvā dienesta attīstību un būtiski samazināt jauniesaukto skaitu nolūkā uzlabot karaklausības kvalitāti, ierosinājis Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālmajors Andruss Merilo.

Svarīgākais