Skatīs strīdīgo jautājumu par suņu čipēšanu

Šos grozījumus bija plānots pieņemt jau iepriekšējā Ministru kabineta sēdē, taču pēc nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK lūguma lēmumu atlika uz nedēļu, argumentējot ar to, ka iesaistītajām pusēm vēl jāvienojas par dažiem strīdīgiem jautājumiem.

Vakar pēcpusdienā koalīcijas partijas vienojās atbalstīt priekšlikumu par pusgadu pārcelt suņu obligāto apzīmēšanu ar mikroshēmu. Kā pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), minētajam lēmumam par iemeslu bija no Zemkopības ministrijas saņemtā informācija, ka laukos ir ļoti daudz suņu, kuru čipēšana aizņemtu krietnu laiku.

Kā ziņots, suņu obligāto apzīmēšanu ar mikroshēmu jeb čipēšanu plānots atlikt par pusgadu - līdz nākamā gada 1.janvārim, turklāt šo procedūru drīkstētu veikt ne tikai sertificēti veterinārārsti, bet arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori, līdz ar to izmaksas varētu samazināties uz pusi.

Līdzšinējie noteikumi paredzēja, ka no 2016.gada 1.jūlija sešu mēnešu vecumu sasniegušu suņu īpašniekiem jānodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma jeb tas tiktu čipēts, kā arī tas tiktu reģistrēts Lauksaimniecības datu centra datubāzē.

Taču problēma aktualizējās martā, kad Zemkopības ministrija (ZM) konstatēja, ka daudziem suņu īpašniekiem laukos nav iespējams izpildīt prasības, jo naudas trūkuma dēļ tie veterinārārstam nevar samaksāt par mikroshēmas ievadīšanu un segt reģistrācijas maksu, kas sasniedz līdz 35 eiro.

Kā teikts jaunākajā ZM skaidrojumā, 35 eiro cena veidojas no divām pozīcijām - suņa čipēšanas izmaksas ir vidēji 17,75 eiro, bet reģistrācija datubāzē - vidēji 14 eiro. Savukārt, pēc biedrības "Dzīvnieku policija" datiem, pakalpojuma cenas ir vēl lielākas. Tā kā veterinārārsti tiesīgi brīvi noteikt pakalpojuma cenas, Rīgā vidējās izmaksas suņa apzīmēšanai un reģistrēšanai pie praktizējoša veterinārārsta varot sasniegt 42 līdz 84 eiro, bet ārpus Rīgas - no 40 līdz pat 92 eiro.

Tāpat skaidrojumā akcentēts - suņu apzīmēšanā un reģistrācijā iesaistoties PVD inspektoriem, pakalpojuma izmaksas dzīvnieku īpašniekiem samazināsies apmēram par 50%. Savukārt, čipēšanu un reģistrāciju veicot apmācītām personām, kurām ir līgums ar dzīvnieku patversmi, pakalpojuma izmaksas īpašniekiem samazināsies pat par 75%.

Noteikumi arī paredz, ka tad, ja suns netiks čipēts un reģistrēts, saimniekam paredzēts naudas sods - fiziskajām personām no septiņiem līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 15 līdz 350 eiro.

Latvijas Veterinārārstu biedrība jau iepriekš iebilda pret minētajiem grozījumiem, norādot, ka termiņa pārcelšana būtu akceptējama tikai tad, ja ZM no 2017.gada 1.janvāra spētu nodrošināt suņu apzīmēšanu valstī bez maksas, neiekasējot arī valsts nodevu par suņa reģistrēšanu, citādi termiņa pārcelšana vērtējama kā kaitnieciska rīcība, kurai nav pamata.

Suņu īpašnieku skaits patlaban, kamēr nav nodrošināta visu suņu apzīmēšana ar mikroshēmām un reģistrācija Lauksaimniecības datu centra datubāzē, nav zināms. Pēc 2014.gada statistikas datiem, Latvijā ir 260 000 suņu, kamēr datubāzē patlaban oficiāli reģistrēti tikai 34 087 suņi.