Ārzemniekam ar vairākām valstiskām piederībām būs jāziņo par ģimenes stāvokli

Pašreiz noteikumi paredz, ka gadījumā, ja Latvijas pilsonim ir arī citas valsts valstiskā piederība, laulības noslēgšanai Latvijā jāiesniedz arī citas valsts kompetentās institūcijas izsniegtais dokuments par ģimenes stāvokli. Savukārt attiecībā uz ārzemnieku, kuram ir vairākas valstiskās piederības, šāda regulējuma noteikumos iztrūkst. Ņemot vērā minēto, tiek precizēts noteikumu punkts, kas uzliktu par pienākumu arī ārzemniekam, kuram ir vairākas valstiskās piederības, iesniegt visu valstisko piederību valstu kompetentās institūcijas izsniegto dokumentu par ģimenes stāvokli, tādējādi novēršot iespēju reģistrēt laulību personai, kura jau atrodas laulībā.

Normatīvajā regulējumā šobrīd nav noteikta kārtība, kādā glabā protokolus par laulības noslēgšanu, vien noteikts, ka protokolu glabā tā dzimtsarakstu nodaļa, kura reģistrējusi laulību. Ņemot vērā minēto, noteikumi tiek papildināti ar normu, kas nosaka, ka protokolu glabā un iesien kopā ar laulības reģistra ieraksta datorizdruku.

No noteikumiem tiek svītrota prasība norādīt juridiskas personas paziņojuma par miršanas faktu datumu un numuru, jo minētā informācija nekur tālāk netiek izmantota, tādēļ šādu datu apkopošana nav lietderīga.

Noteikumi papildināti ar normatīvo regulējumu, kas ļautu bērnam mainīt tautības ierakstu, ja bērna dzimšanas reģistrā tiek svītrotas ziņas par vienu no vecākiem vai ja reģistrs tiek papildināts ar ziņām par vienu no vecākiem.

Tāpat paredzēts, ka tautības ieraksta maiņai nepieciešama bērna piekrišana, ja viņš sasniedzis divpadsmit gadu vecumu. Šāds vecums noteikts, ievērojot Civillikuma regulējumu, ka paternitātes atzīšanai nepieciešama bērna piekrišana, ja viņš sasniedzis divpadsmit gadu vecumu.

Personām, kuru adopcija apstiprināta līdz 1993.gada 31.augustam, tiktu nodrošinātas likumā paredzētās tiesības. Noteikumi tiek papildināti ar normu, ka, pamatojoties uz adoptētā iesniegumu un dzimtsarakstu nodaļas atzinuma, tiktu veiktas izmaiņas civilstāvokļa aktu reģistra ierakstā par adoptējamā dzimšanas vietu un dzimšanas datumu.

Personvārda pielīdzināšanu veic, ja personas vārds vai uzvārds dažādos dokumentos ierakstīts atšķirīgā ortogrāfijā. Personvārda pielīdzināšanu veic, ja tā nav pretrunā ar latviešu valodas gramatiku un citām latviešu literārās valodas normām. Ievērojot minēto, veicot personvārda pielīdzināšanu šādos gadījumos, izziņa no Latviešu valodas aģentūras nav lietderīga. Līdz ar to no noteikumiem prasība iesniegt šo izziņu ir svītrota.