Bergmanis: Īstais darbs sāksies pēc Varšavas samita

© F64

Ir vairāk nekā skaidrs, ka jūlijā Varšavā gaidāmajā NATO samitā tiks pieņemti plānotie lēmumi, taču īstais darbs sāksies tieši pēc samita, kad pieņemtie lēmumi būs jāievieš dzīvē, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Jautāts, kādi darbi Latvijai vēl jāpaspēj izdarīt līdz Varšavas samitam, Bergmanis atbildēja, ka, pirmkārt, ir jāpaveic Velsas samitā dotie uzdevumi, tātad pilnībā jāievieš NATO ātrās reaģēšanas plāns, kas "mums ir ļoti labi izdevies". Ministrs skaidroja, ka tieši šajās nedēļās tiek testēti sešās Austrumeiropas valstīs izvietotie NATO štāba elementi, kas patlaban sasnieguši pilnu operacionālo gatavību.

Bergmanis atzīmēja, ka Varšavas samitā pieņemamo lēmumu loks būs ļoti plašs, tāpēc to izpildē nāksies iesaistīties nevis tikai Aizsardzības ministrijai, bet arī daudzām citām nozarēm. "Tas attiecas tiešām uz visu valsti kopumā, tātad uz cilvēku pārliecību, gatavību, uz ekonomiskām lietām, uz lauksaimniecību, uz izglītību, uz visām," sacīja aizsardzības ministrs.

Viņš atzina, ka ļoti būtiski ir mācīties no Ukrainas pieredzes, lai spētu savlaicīgi identificēt hibrīdkara sākšanos, taču Bergmanis izvairīgi atbildēja uz jautājumu, vai jau patlaban NATO dalībvalstis spētu adekvāti reaģēt, sākoties hibrīdkaram. "Mēs pie tā strādājam - (..) kas ir šī agrā brīdināšana, identificēšana, izlūkošana. Viss kopumā ir tas svarīgais, lai tiešām varētu pieņemt lēmumu, jo tam ir jābūt vairākkārtīgi pārbaudītam," sacīja Bergmanis.

Kā ziņots, 8.jūlijā un 9.jūlijā Varšavā notiks NATO samits, kurā piedalīsies alianses valstu un valdību vadītāji. Būtiskāko samitā apspriežamo jautājumu vidū būs alianses spēju stiprināšana, pielāgojoties pastāvošajai drošības videi, alianses iesaiste Afganistānā, kā arī Eiropas un Ziemeļamerikas sadarbības sekmēšana.

NATO vadība līdz samitam plāno pabeigt pasākumu paketi Austrumeiropas aizsardzības stiprināšanai, reaģējot uz agresīvo Krievijas rīcību Ukrainā un Baltijas jūras reģionā.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais