Aizsardzības ministrija (AM) joprojām neatklāj, cik tieši NATO karavīru rotācijas kārtībā tiks izvietoti Latvijā, taču atbilstoši NATO standartiem alianses bataljona līmeņa kaujas grupu veido 500 līdz 1000 karavīri. Konkrētāki lēmumi par Latvijai paredzēto bataljona nosūtīšanu kopumā tiks pieņemti Varšavas samitā, aģentūrai LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.
Atbilstoši NATO pieņemtajiem standartiem karavīru skaits ir atkarīgs no tā, kāda veida uzdevumi ir šai kaujas grupai. Kaujas grupā ir gan bruņojums, bruņutransports un kaujas atbalsta transports, skaidroja Galkins.
Šobrīd aizsardzības resors ir sācis konsultācijas ar NATO un alianses dalībvalstīm par bataljona līmeņa kaujas grupas nosūtīšanu uz Latviju. AM nekomentē, ar kurām valstīm notiek konsultācijas, taču norāda, ka gala lēmumi par vienības nosūtīšanu tiks pieņemti Varšavas samitā. Latvijas Radio pieļauj, ka lielākā daļa karavīru būs no ASV.
Lēmumu izvietot savas vienības, to statusu, karavīru un tehnikas skaitu publiski paziņos nosūtošā valsts, bet Latvija kā uzņemošā valsts šo informāciju atklās, kad konkrētā vienība ieradīsies Latvijā, uzsvēra ministrijā.
AM nekomentē, vai pārsvarā Latvijā atradīsies ASV karavīri, taču apliecina, ka ASV savus karavīrus rotācijas kārtībā Latvijā izvieto jau kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas, un ASV puse paziņojusi, ka karavīri Baltijā atradīsies tik ilgi, cik nepieciešams.
Jau 18.maijā NATO Militārās komitejas sanāksmē NATO dalībvalstu komandieri bija vienisprātis, ka atturēšanas un aizsardzības nolūkos Baltijas valstīs un Polijā nepieciešams veidot četras sabiedroto bataljona līmeņa kaujas grupas. Šāds ieteikums tika apstiprināts NATO aizsardzības ministriem.
Vakar Briselē, tiekoties NATO valstu aizsardzības ministriem, NATO vadība pieņēmusi lēmumu par četru NATO kaujas grupu izveidošanu un izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā. Pa vienai kaujas grupai tiks izvietots katrā no trim Baltijas valstīm, savukārt vēl vienu kaujas grupu izvietos Polijā.
Latvijas aizsardzības resors jau uzsver, ka viena no galvenajām prioritātēm šajā un nākamajos gados Latvijai būs uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšana, apliecinot Latvijas apņemšanos un spēju nodrošināt nepieciešamos elementus, lai sabiedrotie karavīri varētu uzturēties mūsu valstī.
8.jūlijā un 9.jūlijā Varšavā notiks NATO samits, kurā piedalīsies alianses valstu un valdību vadītāji. Būtiskāko samitā apspriežamo jautājumu vidū būs alianses spēju stiprināšana, pielāgojoties pastāvošajai drošības videi, alianses iesaiste Afganistānā, kā arī Eiropas un Ziemeļamerikas sadarbības sekmēšana.