Pēc krīzes iedzīvotāji kā galveno guvumu min apdomīgu rīcību ar naudu

© F64

Viena no galvenajām mācībām, ko iedzīvotāji guvuši ekonomiskās krīzes laikā, ir apdomīgāk rīkoties ar naudu un nedzīvot pāri saviem līdzekļiem, secinājuši grāmatas "Ekonomiskā krīze Latvijā: veiksmes stāsta pēcgarša" autori.

Apdomīgāku rīcību ar naudu un nedzīvošanu pāri saviem līdzekļiem aptaujā par krīzes laika mācībām minējuši 70% respondentu, savukārt 60% aptaujāto uzsvēruši, ka iemācījušies paļauties uz sevi un negaidīt palīdzību no citiem. 46% respondentu pauduši uzskatu, ka krīze iemācījusi mainīties pašam.

Tikmēr 37% aptaujāto krīzes rezultātā ielāgojuši, ka ir jāveido uzkrājumi, bet 30% atzīmējuši, ka sapratuši nepieciešamību pēc savstarpējas sadarbības.

Salīdzinoši mazāk bijis tādu aptaujāto, kuriem šķiet, ka krīze apliecinājusi nepieciešamību uzlabot valsts pārvaldi - 17%, uzlabot izglītības kvalitāti - 14%, savukārt 10% krīze likusi aizdomāties par nepieciešamību iesaistīties politikā.

Grāmatas autori no šīm atbildēm secinājuši, ka ir redzama iedzīvotāju dominējoša orientācija uz individuāliem risinājumiem, kas nozīmē, ka krīze ir veicinājusi individualizācijas tendenci. Kā spilgts piemērs krīzes problēmu risināšanai tiek minēts emigrācija, ko var skaidrot ar zemo uzticēšanās līmeni valstij un negatīvi vērtēto valdības īstenoto krīzes pārvarēšanas stratēģiju.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais