Belēvičs pats negrasās nolikt Saeimas deputāta mandātu

© F64

Šodien demisionējušais veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) pagaidām pats negrasās nolikt Saeimas deputāta mandātu.

Kā šodien preses konferencē apgalvoja Belēvičs, viņa kā deputāta rīcības ētiku varēs vērtēt Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Kā ziņots, Belēvičs šodien Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) iesniedzis demisijas rakstu.

Kučinskis Belēviča demisiju ir pieņēmis un izdevis rīkojumu par viņa atbrīvošanu no amata, žurnālistiem apstiprināja pats premjers.

"Pamatojums no manas puses ir tāds, ka viņš meloja, ko vakar vakarā man arī atzina. Es domāju, ka ļoti labs risinājums bija mana vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), jo šodien, jebkurā gadījumā, ja nebūtu [Belēvičs] pats šo soli spēris, šie fakti acīmredzot būtu uzzināti," sacīja Kučinskis.

"Latvijas Avīze" trešdien vēstīja, ka Belēvičs, kurš apņēmies ieguldīt pūles, lai mazinātu garās rindas uz valsts nodrošinātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, šā gada maijā LOC, iespējams, apgājis rindu, lai viņam tiktu veikta maznozīmīga ķirurģiska operācija.

Savukārt pats Belēvičs minēto apgalvojumu dēvēja par apmelojumu un solīja cīnīties par taisnību pēc konsultēšanās ar advokātiem. Ministrs trešdien sarunā ar žurnālistiem uzsvēra, ka nav izmantojis LOC pakalpojumus. Belēvičs gan informēja, ka 25.maijā ir bijis LOC, taču ne tāpēc, lai veiktu kādas medicīniskās manipulācijas, bet gan saistībā ar amata pienākumu pildīšanu. Proti, tas bijis saistībā ar izskanējušo informāciju par LOC darbinieku iesaistīšanos koruptīvās darbībās. Savukārt medicīnisko palīdzību viņš ir saņēmis SIA "Ādažu privātslimnīca", par ko liecina arī viņam izsniegtie čeki.

Belēvičs pirmo reizi veselības ministra amatā stājās 2014.gada novembrī Laimdotas Straujumas (V) valdībā. Līdz ar Straujumas valdības demisiju šī gada februārī viņš amatu atstāja un no jauna to ieņēma jau Kučinska valdībā.

Belēvičs ir arī Saeimas deputāts un Latvijas Zaļā partijas valdes loceklis.

Latvijā

Valsts drošības dienests (VDD) 29. novembrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu.