Viena no Zolitūdes traģēdijas krimināllietā cietušajām pēc signalizācijas atskanēšanas SIA "Maxima Latvija" veikalā savu darba vietu sākotnēji pameta, bet pēc tam tajā tomēr atgriezās, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Lieciniece šodien norādīja, ka ir pieteikusi materiālo kompensāciju kopumā par vairāk nekā 20 000 eiro, no kuriem 15 000 eiro saistībā ar to, ka sievietei noteikta 3.grupas invaliditāte, un morālā kaitējuma kompensāciju 15 000 eiro apmērā.
Viņa strādāja frizētavā, kas atradās "Maxima" telpās. Kad atskanēja signalizācija - kopumā trīs reizes - frizētavas darbinieces bija izgājušas ārā no ēkas, tomēr vēlāk atgriezās. Cietusī piebilda, ka signalizācija pēc tam skanēja arī atkārtoti, bet tobrīd darbinieces vairs nedevās prom. Sieviete gan piebilda, ka kādā brīdī fiksēja, ka no ventilācijas ierīces "nāk ārā" tādi kā putekļi, sīks apmetums. Pēc tam "veikals vienkārši sācis brukt" - nogruva griesti, bet frizētava neaizgruva.
Tiesa nolasīja sievietes pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņa skaidroja, ka apsargi pēc tam, kad atskanēja signalizācija, staigāja visapkārt pa veikalu, tomēr aicinājums pamest veikalu no viņiem nesekoja.
SIA "Korns N", grāmatu un kancelejas preču veikala, pārstāvis krimināllietā pieteica materiālo kompensāciju par grāmatām un citām veikalā bojātajām precēm vairāk nekā 41 000 eiro apmērā, kā arī par aprīkojumu.
Veikala darbinieki konkrētajā dienā vīrieti neinformēja par faktu, ka "Maxima" skanēja signalizācija.
Kā ziņots, šodien Zolitūdes traģēdijas krimināllietā SIA "Tineo" pieteica kompensāciju 4 400 000 eiro apmērā.
2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzina 263 cilvēkus. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā sākotnēji bija 155 miljoni eiro, bet tagad ir palielinājies. Arī cietušo skaits krimināllietā palielinājās.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.