Bijusī "Maxima" darbiniece: Sabrukušajā lielveikalā uz sienām bija nelielas plaisas

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā skatāmajā Zolitūdes traģēdijas lietā bijusī SIA "Maxima Latvija" darbiniece liecībās izteicās, ka teorētiski varēja atstāt savu darbavietu, bet praktiski nē.

"Maxima" bijusī darbiniece traģēdijas dienā pēcpusdienā beidza darbu, iepirkās, bet vēlāk vēlreiz atgriezās veikalā, jo bija aizmirsusi kaut ko iegādāties. Sieviete traģēdijas brīdī bija piektajā grūtniecības mēnesī. Cietusī kopumā tiesai pieteica 1000 eiro kompensāciju.

Fiziskus miesas bojājumus sieviete neguva.

Sieviete norādīja, ka zināja, kur atrodas evakuācijas izejas. Gada laikā signalizāciju lieciniece atceras skanam kopumā divas reizes. Skanot signalizācijai novembrī, visi darbinieki palika savās darba vietās. Viņa nevērsās pie apsardzes darbiniekiem, lai saprastu, kāpēc darbojas signalizācija, kā arī paši apsardzes darbinieki neskaidroja problēmas ar signalizāciju.

Kopumā viņa norādīja, ka teorētiski varēja atstāt savu darba vietu, bet praktiski nē. Viņa izteicās, ka nezināja, ka situācija attīstīsies tik traģiski. Viņa gan atzina, ka, dzirdot signalizāciju, bija satraukta. Jautāta, kāpēc tomēr viņa palika strādāt un vai viņai bija vairāk bail no sekām sava darba devēja dēļ vai par savu drošību, jaunā sieviete skaidroja, ka neviens no kolēģiem nedevās prom, tāpēc arī viņa izlēma palikt.

Tāpat cietusī izteicās, ka lielveikalā bijušas plaisas uz sienām, bet tās bija nelielas.

Laikā, kamēr cietusī strādāja "Maxima", viņa nevarēja atcerēties, vai notika apmācības par darba drošību.

Vēl kāda liecības sniegusī cietusī stāstīja, ka pieteikusi morālā kaitējuma kompensāciju 20 000 eiro apmērā. Nekādas citas kompensācijas viņa pēc traģēdijas nesaņēma. Traģēdijā sieviete fiziskas traumas neguva, jo paspēja nokļūt līdz durvīm, bet viņa izteicās, ka guva psihoemocionālu traumu un pārdzīvoja lielu stresu.

Sieviete bieži devās uz "Maxima" lielveikalu, jo viņas bērns mācās aiz veikala esošajā skolā. 2013.gada 21.novembrī, viņai ierodoties veikalā, neviens apsargs liecinieci nepabrīdināja par to, ka visu dienu veikalā skan signalizācija.

Tiesā tika saņemts advokāta Oskara Rodes iesniegums, kurā viņš skaidroja, ka valsts apsūdzības pārstāvji un cietušo pārstāvji ir sākuši cietušajiem uzdot jautājumus par saņemtajiem maksājumiem no valsts, labdarības organizācijām, kā arī konkrēti jautājumi radās par "Maxima" veiktajiem pabalsta maksājumiem. Advokāts uzsvēra, ka daudzi cietušie jau pirmstiesas izmeklēšanā stāstīja par pabalstu 500 latu (711 eiro) apmērā, ko izmaksāja "Maxima" kā viņu darba devējs, norādot, ka procesa dalībniekiem interese par šiem maksājumiem radusies tikai tagad. "Maxima" aizstāvība uzskata, ka šo pabalstu izmaksa attiecas uz pierādījumu pārbaudi, tāpēc Rode piesaka tiesai lūgumu pievienot materiālus par vienreizēja pabalsta maksājuma esamību "Maxima" darbiniekiem, ko tiesa arī izdarīja.

Kā ziņots, 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzina 263 cilvēkus. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā sākotnēji bija 155 miljoni eiro, bet tagad ir palielinājies. Arī cietušo skaits krimināllietā palielinājās.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieri Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Krimināllietā apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu sev inkriminētajos noziegumos neatzina.

"Maxima Latvija" kā cietusī juridiskā persona Zolitūdes traģēdijas krimināllietā pieteikusi mantiskā kaitējuma kompensāciju 1 688 276 eiro apmērā - tika sabojātas pārtikas un saimniecības preces vairāk nekā 702 000 eiro apmērā, veikala aprīkojums vairāk nekā 900 000 eiro apmērā un skaidra nauda 1284 eiro (902 lati) apmērā.