Profesore: jāpalīdz bēgļiem, taču tas jādara gudri

© Scanpix

2.lapa


Nedrīkstam bēgļiem atdot vairāk, nekā mums ir


„Palīdzēt nozīmē dalīties ar otru tajā daudzumā, kas ir sakrāts - piemēram, spēks, enerģija, materiālie labumi. Tas nozīmē, ka tu otram dod no tiem dažādajiem resursiem, kas paliek pāri, bet neatņem sev nepieciešamo savas dzīvības un veselības saglabāšanai - kā indivīda, tā tautas līmenī,” skaidro profesore Dr. med. Gunta Ancāne. To, kas paliek pāri, var izmantot dažādi saskaņā ar Eiropas vērtībām un uzstādījumiem, arī daloties un palīdzot citiem.


„Mums nevajadzētu pieļaut situāciju, kad atdodam vairāk resursu, nekā mums ir, paši paliekot ar mīnuss zīmi. Ne velti, arī iesēžoties lidmašīnā, stjuarte māca: ja gadījumā rodas kāda problēma un izkrīt skābekļa maskas, pirmais - uzliec masku sev un tikai tad steidzies palīdzēt citiem, piemēram, bērniem vai nevarīgiem cilvēkiem. Doma vienkārša: ja tu aiziesi bojā, nebūs kas palīdz tiem citiem, kas paši nespēj par sevi parūpēties. Tas ir līdzsvara jautājums starp došanu un ņemšanu,” norāda Gunta Ancāne. „Cilvēks var dalīties, ja viņam ir, ar ko dalīties. Piemēram, tas, kuram ir divi āboli, var apēst tikai vienu un otru iedot tam, kas lūdz palīdzību. Bet, ja dos otram, pats nepaēdis, agrāk vai vēlāk būs pagalam, un tā nebūs palīdzēts nevienam.”


Profesore norāda, ka ir būtiska atšķirība starp „lūgt palīdzību” un „pieprasīt palīdzību”. „Iespējams, no dažiem neveikliem televīzijas sižetiem ir radies priekšstats, ka bēgļi šobrīd no mums pieprasa, - tika atainota bēgle, kura kliedza: „Kur ir mūsu 100 eiro dienā?”. Gribētos cerēt, ka tas neraksturo kopējo bēgļu plūsmu. Ja kāds mums sāk kaut ko pieprasīt, tad mums ir ļoti jāpārdomā, kas patiesībā notiek. Tie, kas ir patiesi bēgļi un bēg no nāves, viņi nenāks ar prasībām. Tie, kam ir tendence, vēl neienākušiem mūsu zemē, runāt par to, kā viņi vēlētos, lai mēs viņus sagaidām, izturas kā kungi pret kalpiem. To mēs nedrīkstam pieļaut. ”


„Ar cieņu pret sevi un citiem cilvēkiem mums ir jāpalīdz bēgļiem nelaimē, bet mēs nedrīkstam, sniedzot palīdzību, zaudēt savu pašcieņu,” rezumē profesore, daktere Gunta Ancāne.

Latvijā

Pirms divām nedēļām, 7. septembrī, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts ar 50 kilogramu sprāgstvielu lādiņu. Par šo incidentu Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) paziņoja tikai svētdienas pievakarē. Pirmdienā tika sarīkota preses konference, kurā atbildīgās amat/militārpersonas centās paskaidrot, kas noticis un kāpēc šis drons nav ticis notriekts. Sabiedrības vērtējums par šo skaidrojumu – nepārliecinoši.

Svarīgākais