„Nav divu domu par to, vai mums ir jāpalīdz bēgļiem. Ir jāpalīdz. Tomēr tas ir jādara gudri. Tas nedrīkst notikt uz mūsu cilvēku vai valsts pašcieņas rēķina,” vērtējot diskutablo bēgļu uzņemšanas jautājumu un riskus, kas ar to saistās, savu viedokli portālam jelgavniekiem.lv pauž profesore, daktere Gunta Ancāne, Eiropas Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas asociācijas prezidente
„Mēs, Latvija, jau sen esam izvēlējušies piederēt Eiropai - tās kultūrai, vērtībām un tradīcijām. Attiecīgi mums ir arī jāuzņemas atbildība par dažādām problēmām, kā to dara Eiropas valstis. Tāpēc nav divu domu par to, vai mums ir jāpalīdz bēgļiem. Ir jāpalīdz. Tomēr tas ir jādara gudri. Tas nedrīkst notikt uz mūsu cilvēku vai valsts pašcieņas rēķina. Un tas nozīmē, ka mums nav jāatkāpjas no savām vērtībām un jāpiekāpjas bēgļu prasībām. Šobrīd jautājums ir par nācijas identitāti un vērtībām. Citiem vārdiem sakot - par to, ar ko mēs vēlamies būt kopā,” teic profesore.
Mums nav jārespektē bēgļu vērtības vairāk par savējām
„Lai neveidotos situācija, kurā Eiropas valstis kļūst par savu vērtību ķīlniecēm, ir sev jāatgādina, ka mūsu civilizācijā pieņemts, ka tas, kurš lūdz palīdzību, neizvirza savas prasības un par saņemto izrāda pateicības jūtas. Ja bēgļi kaut ko pieprasītu, ko mēs būtu gatavi dot bez ierunām, tā būtu nevis cilvēcība un devība, bet gan pazemība, mazohisms, pašcieņas un pašvērtības trūkums,” skaidro profesore, uzsverot, ka šādā gadījumā saņēmējs nejutīs cieņu un pateicību pret palīdzības sniedzējiem. Un tādējādi pastāv risks, ka starp tautām var izveidoties neveselīgs attiecību modelis - tāds, kas nevirza uz attīstību un izaugsmi.
„Nesen plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa, ka imigrantiem, īpaši jaunajiem vīriešiem, diskomfortu rada tas, ka vācu meitenes valkā minisvārkus, un skolas izsūtījušas meiteņu vecākiem vēstules ar ieteikumu mainīt savu atvašu ģērbšanās stilu un nevilkt noteiktus apģērbus.
Ja tauta, kura sniedz palīdzību, respektētu imigrantu labsajūtu vairāk par savām tradīcijām un vērtībām, tā būtu psihiski nevesela, destruktīva rīcība. No šā viedokļa raugoties, kompliments tiem cilvēkiem Latvijā, kas nostājas pret bēgļu vieglprātīgu uzņemšanu. Kritiski analītiska pieeja jautājuma risināšanai pēc būtības ir ārkārtīgi nepieciešama. Respektēšana vienmēr ir vērsta vienam pret otru, tā nevar būt vienpusēja. Ja cieņas izrādīšana notiek vienpusēji, to sauc par pazemību, pieglaimību, pielabināšanos, kā nu kurā gadījumā, kas noteikti neatbilst cilvēka un Eiropas vērtībām,” uzsver Gunta Ancāne.
Profesore akcentē: „Citu cilvēku tradīcijas mēs ievērojam viņu zemēs. Iebraucējiem mēs palīdzam šobrīd, lai glābtu viņu dzīvību. To mēs respektējam, bet viņu vērtības un tradīcijas mūsu zemē nevar tikt vērtētas augstāk nekā mūsu pašu. Mēs noteikti nevaram pielāgoties tā cilvēka, kura dzīvību glābjam, vērtībām, tradīcijām, normām, reliģijai, ikdienas un sociālajiem paradumiem, jo neejam palīgā glābt viņa reliģiju, pieņemtās normas vai sociālos paradumus. Mēs palīdzam glābt dzīvību.”
Turpinājumu lasiet nākamajā lapā