Krīzes dēļ jauniešu jūtas izstumti no sociālekonomiskās dzīves

51% Latvijas jauniešu Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptaujā atzīst: krīzes iespaidā viņi ir izstumti no ekonomiskās un sociālās dzīves. Vidēji ES šādi jūtas 57% jauno eiropiešu.

Eirobarometra pētījumā piedalījās 10 294 Eiropas Savienības iedzīvotāji vecumā no 16 - 30 gadiem. Tas tika veikts no 9.aprīļa līdz 25.aprīlim - pirms Eiropas Parlamenta organizētā jauniešu pasākuma Europe Youth Event (EYE), kas notiks 20.-21.maijā Strasbūrā, Francijā.

Kaut gan ES vidēji 57% jauniešu krīzes dēļ jūtas atstumti, rezultāti dalībvalstīs atšķiras pat par 66 procentpunktiem: augstākie rādītāji ir tām valstīm, kuras krīze skārusi vissmagāk, piemēram, Grieķijā - 93% jauniešu. Tikmēr Vācijā situācija būtiski atšķiras - - viedoklim par atstumtību krīzes dēļ piekrīt vien 27% jauniešu. Kopumā 15% jauno eiropiešu atzīst, ka krīzes dēļ ir spiesti pamest savas valstis. Taču arī šajā gadījumā atšķirība starp dalībvalstīm ir ļoti liela, proti, apstiprinošu atbildi sniedzis vien 1% Vācijā, 20% Latvijā, bet Kiprā - pat 51%.

77% Latvijas jauniešu nekad nav mācījušies vai strādājuši citā ES valstī (vidēji ES - 88%). Seši no desmit eiropiešiem (61%) to nemaz nevēlētos (Latvijā - 45%).

Absolūtais vairākums jauno eiropiešu (90%) apgalvo, ka ir svarīgi mācīties par Eiropas Savienību un to institūciju darbu. Latvijā šis rādītājs ir pat augstāks - 92%. Respondentiem arī jautāts: "Kā labāk piedalīties ES sabiedriskajā dzīvē?" Kā galvenos līdzdalības veidus Eiropas jaunieši min:

• 51% - piedaloties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Latvijā tā uzskata 35%;

• 30% - palīdzot tiem, kuriem tas nepieciešams. Latvijā līdzīgi kā kaimiņos šāds viedoklis ir vispopulārākais: tā domā 38% mūsu, 35% Igaunijas un 45% Lietuvas jauniešu;

• 21% - iesaistoties politiskajās debatēs Eiropas institūciju tīmekļa vietnēs un sociālajos tīklos. Latvijā šādu uzskatu pauž 26%.

Eiropas Savienībā vidēji 46% no internetā aktīviem jauniešu uzskata, ka sociālie tīkli ir "demokrātijas progress, jo tie ļauj ikvienam piedalīties publiskās debatēs". Tam nepiekrīt 27%, kas apgalvo, ka sociālie tīkli ir "risks demokrātijai, jo personas dati var tikt ļaunprātīgi izmantoti". Latvijā šo viedokļu sadalījums ir attiecīgi 52% pret 37%.