TTIP Trojas zirgs jau Latvijā
Gan aizstāvot, gan noliedzot topošo ES un ASV brīvās tirdzniecības nolīgumu TTIP, cilvēki runā, nezinot lāgā par ko. Īstus dokumentus pagaidām redzējušas (un varbūt pat palasījušas) vien dažas Latvijas amatpersonas – slepenā Ārlietu ministrijas kambarī, bez iespējām kaut nokopēt, nofotografēt, diktofonā vai telefonā ierunāt.
Pirmavots joprojām paliek aizsargāts, tāpēc visa publiskajā telpā pieejamā informācija par līgumu ir tikai interpretācijas. Vienalga, vai tiek sludināta TTIP visvarenība, vai eiropiešu labās dzīves beigas. Pārliecināties par to atbilstību īstenībai nav iespējams, un šo faktu izmanto abas puses.
Bailes no resnuma
Simbolisku pieminekli šim informācijas burbulim šodien pie Ministru kabineta novieto biedrība Zemes draugi - astoņus metrus augstu piepūstu ceļojošo Trojas zirgu. Biedrība ir tāda paša nosaukuma Eiropas organizācijas atvasinājums Latvijā, un līguma pretinieku vēsts ir šāda:
Eiropas Komisija izdara nepārtrauktu spiedienu korporāciju peļņas palielināšanai uz apkārtējās vides, veselības, drošības un patērētāju aizsardzības standartu rēķina. Izstrādātie modeļi paredz, ka TTIP palielinās pārtikas un lauksaimniecības produktu importu no ASV, tādējādi iespējami radot kaitējumu ES lauksaimniekiem un potenciāli apdraudot visu nozari.
Eiropas un Amerikas pārtikas ražošana ir balstīta uz atšķirīgiem pārtikas uzraudzības, mājlopu labturības un vides aizsardzības standartiem. Amerikāņi nokautās vistas mazgā hlorīnā, bet liellopus un cūkas piebaro ar Eiropā aizliegtu augšanas stimulatoru - raktopamīnu. Popkorns ir ģenētiski modificēts. Īsāk sakot, eiropiešu pārtikas industrija vēl esot saglabājusi kaut kādu zaļumu, un tāpēc līgums ar ASV esot noraidāms. Citādi no kotlešmaizēm, cīsiņiem mīklā un visa pārējā džankfūda kļūsim tikpat resni kā viņi.
Līguma lobētāji, protams, šāda veida biedinājumus dēvē par muļķībām. Arī eiroparlamentārietis Artis Pabriks. Viņš, jāatgādina, ir ziņotājs līdzīgam ES līgumam ar Kanādu, tāpēc tiek uzskatīts par lietpratēju arī TTIP jautājumos. Abu līgumu būtība ir līdzīga. Tikai CETA tiks noslēgts agrāk. Savukārt TTIP būs finansiāli daudz ietilpīgāks. Līguma noslēgšanas gadījumā tā būs pasaulē lielākā divpusējā tirdzniecības vienošanās.
Klusums tirgus laukumā
Kāpēc līgums ir konfidenciāls? Pabriks skaidro: «Sarunas nevar būt atklātas. Nevar strādāt, ja par katru teikumu iet atskaitīties uz tirgus laukumu.» Taču tādā gadījumā arī pārmetumi zaļajām organizācijām ir nevietā, jo kur tad citur sabiedrība uzzina jaunumus, ja ne «tirgus laukumā». Garantija, ka līgums neparedzēs piespiedu kārtā eiropiešiem izbarot visādu transatlantisku draņķību, tomēr eksistē, un tas esot Eiropas Parlamenta dotais mandāts Norādījumi sarunām par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Sarunu vedēji nedrīkst atkāpties no tām pozīcijām, ko Eiropas Savienības padome apstiprinājusi 2013. gadā, un tās gan ir publiski izlasāmas. Dokumentā piesaukta gan ilgtspējīga attīstība, gan dabas resursu aizsardzība un saglabāšana, bet grūti pateikt, vai šādas frāzes kaut ko konkrētu garantē. Citastarp dokumentā arī teikts:
«Ekonomiskā, sociālā un vides ietekme tiks izvērtēta, izmantojot neatkarīgu ilgtspējas ietekmes novērtējumu, iesaistot pilsonisko sabiedrību, ko veiks paralēli sarunām un ko pabeigs, pirms tiks parafēts galīgais nolīgums.» Tieši pilsoniskā sabiedrība šobrīd Eiropā bubina, ka tās bažās neviens pienācīgi neieklausās. Tāpēc tā braukā apkārt ar piepūstu Trojas zirgu un valstīs, kur tauta aktīvāka un iespējamās līguma sekas biedējošākas, pat rīko demonstrācijas. Piemēram, Vācijā.
Bez kompromisiem
Vēl citu dokumentu saistībā ar topošo līgumu ir sacerējis Eiropas Parlaments - rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību. Tajā vēlējuma izteiksmē norādīts uz vairākām jomām, kurās kompromisi nebūs iespējami:
«(..) atzīt, ka vienošanos nebūs iespējams panākt jomās, kurās ES un ASV noteikumi ievērojami atšķiras, piemēram, attiecībā uz sabiedrības veselības aprūpes pakalpojumiem, ĢMO, hormonu izmantošanu liellopu audzēšanas nozarē, REACH un tās īstenošanu un dzīvnieku klonēšanu lauksaimniecības vajadzībām, un tādēļ neapspriest šos jautājumus.» Parlaments arī «mudina ASV pusi atcelt aizliegumu importēt liellopu gaļu no ES».
Turpinoties līguma sacerēšanas procesam, valstis formulē savas nacionālās pozīcijas. Nule atbalstu sarunu nākamajai kārtai paudusi mūsu Saeimas Eiropas lietu komisija. Kā vēsta Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda KalniņaLukaševica, Latvija nacionālajā pozīcijā īpaši akcentējusi dzīvnieku labturības, kā arī pārtikas drošuma un kvalitātes prasību nemazināšanu.