Baltijas jūras telpiskā plānošana ir nepieciešama, lai īstenotu un sabalansētu dažādus ilgtermiņa projektus, secināts sanāksmē "Plānosim Baltijas jūras nākotni", aģentūru LETA informēja Baltijas Vides foruma projektu administratore Dace Vītiņa.
Jūras telpiskā plānošana pašlaik Eiropā ir īpaši aktuāls jautājums, jo strauji pieaug dažādas ekonomiskās intereses jūras telpas izmantošanā, kas bieži vien konfliktē sava starpā. Turklāt, izmantojot dabas bagātības, ko sniedz jūra, jārūpējas, lai netiktu sagrauta tās īpaši jutīgā ekosistēma. Jūras telpiskā plānošana ir iespēja un instruments, kā sabalansēt dažādās intereses un nodrošināt jūras telpas ilgtspējīgu attīstību.
Baltijas Vides forums sadarbībā ar Vides aizsardzības klubu Ventspilī 4.septembrī starptautiska Baltijas jūras reģiona programmas finansēta projekta "BaltSeaPlan" gaitā rīkoja iesaistīto pušu sanāksmi "Plānosim Baltijas jūras nākotni".
Sanāksmes mērķis bija uzsākt diskusiju ar dažādām ieinteresētām pusēm un ar jūras resursu izmantošanu saistītām institūcijām par jūras telpisko plānošanu.
Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Kurzemes reģiona piekrastes pašvaldībām, Kurzemes plānošanas reģiona, no ministrijām un ministriju padotajām iestādēm, kā arī vietējie uzņēmēji, biedrības un nodibinājumi un sabiedrības pārstāvji.
Sanāksmes dalībnieki vispirms tika iepazīstināti ar starptautisko projektu "BaltSeaPlan", tā mērķiem un paredzētajām darbībām Latvijā. Lektori pastāstīja par jūras telpiskās plānošanas principiem, esošajām pieejām un situāciju Latvijā. Dalībnieki tika aicināti izteikt priekšlikumus par to, kādi svarīgākie jautājumi un intereses būtu jārisina jūras telpiskajam plānojumam.
Pēc tam tika rīkotas grupu diskusijas par dažādu saimniecības nozaru un sabiedrības grupu interesēm Baltijas jūrā un to atspoguļojumu telpiskajā plānojumā. Viena grupa apsprieda iespējamo vēja parku attīstību Kurzemes piekrastē un to ietekmi uz zvejniecību, ainavu, jūras ekosistēmām un citām sfērām, savukārt otra darba grupa diskutēja par tūrisma, klimata izmaiņu, erozijas procesu un vides piesārņojumu un šo jautājumu atspoguļojumu esošās telpiskās izmantošanas situācijas analīzē.
Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka būtu jāņem vērā citu valstu pieredze, īpaši arī skatot jūras plānojuma sasaisti ar plānošanu sauszemes teritorijai, jāveicina lielāka ekonomisko nozaru pārstāvju iesaiste plānošanas procesā, kā arī jāņem vērā esošie pašvaldību teritorijas plānojumi.