LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas zinātniskais rakstu "Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas" pirmais sējums nosacīti aptver četras saturiskas daļas, no kurām viena ir veltīta arī padomju represīvā režīma ietekmei dažādās sabiedrības dzīves jomās, īpašu uzmanību pievēršot tā ideoloģiskajām aktivitātēm, grāmatas prezentācijā sacīja tās recenzents un politologs Ivars Ījabs.
Grāmatā piedāvātajos materiālos redzams veids, kā padomju iestādes ar VDK priekšgalā manipulēja ar cilvēku reliģisko pārliecību, ar estētiski literārajām aktivitātēm, ar seksuālo intimitāti un ģimeni, kā arī tūrismu. Tāpat šajā daļā iekļautie raksti parāda arī šo centienu pretrunīgo, pat paradoksālo, dabu.
Pirmā no grāmatas daļām aptver LPSR VDK darbības institucionālo pētniecību un uzdot jautājumu par organizācijas darba mehāniku un vietu padomju režīma valsts pārvaldē. Citā grāmatas daļā aprakstītas VDK dažādās spaidu metodes cīņā pret tiem, kas padomju režīmu nepieņēma un tam pretojās. Tāpat ir grāmatas sadaļa, kas koncentrēta uz VDK mantojuma nozīmi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
Pirmajā sējumā apkopoti pērnā gada decembrī Liepājā notikušās konferences materiāli.
Ījabs klāstīja, ka izdevums ir laba grāmata kā sākumizpētes rezultāts ilgam projektam. Lai arī pētījumi tapuši īsā laika posmā, tajos ir ieguldīts ļoti daudz.
Viņš atzinīgi vērtē, ka publicētais materiāls ir uztverams kā interesants teksts. Šī grāmata iezīmē noslēgumu pētniecības pirmajam posmam, kura galvenais uzdevums bijusi priekšizpēte, proti, to tēmu, resursu un metodoloģijas apzināšana, kas tiks izmantota tālākajā komisijas darbā.
Komisija iekļauj dažādu nozaru un specialitāšu pētniekus, kuri kopīgi īsteno vienu uzdevumu - veido vienotu un zinātniski pamatotu izpratni par nozīmīgā padomju okupācijas režīma represijām. VDK atstātais dokumentu masīvs nav izolēta vienība, proti, VDK darbība ir jāskata kopā ar citu padomju varas institūciju, kā Padomju Savienības komunistiskā partija, un citu institūciju darbību, ka arī ar plašiem sabiedriskiem procesiem, skaidroja grāmatas recenzents.
Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris skaidroja, ka tuvākajos mēnešos paredzēts izdot nākamos divus sējumus, kas gan nebūs tika apjomīgi kā pirmais izdevums
Viņš stāstīja, ka līdz šim elektroniskā versijā jau publicēti vairāki pētījumi, kas izraisījuši dažādu sabiedrības attieksmi, tomēr Kangeris aicina ar spriedumiem par komisijas darbu nesteigties, jo tikai 2018.gadā, kad komisija paredzējusi sniegt pilnīgu zinātnisku slēdzienu par VDK dokumentiem un to atklātības nosacījumiem, varēs redzēt, ko komisija spēj.
Komisijas priekšsēdētājs arī akcentēja, ka joprojām ir apgrūtināta komisijas piekļuve Totalitārisma seku dokumentēšanas centra dokumentiem, taču komisijas mērķis ir šo jautājumu atrisināt tuvāko mēnešu laikā. Dokumentu pieejamības jautājumu atrisināšana komisijas mērķu īstenošanai ir ļoti būtiska. No tā, kā šo jautājumu risinās, izrietēs nākamo gadu pētīšanas stratēģija un tematisko smagumpunktu noteikšana.
VDK dokumentu izpētes komisija sākotnēji darbojās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paspārnē, bet 2014.gada izskaņā valdība VDK dokumentu izpētes komisijas administrēšanas darbu nodeva Tieslietu ministrijai. 2015.gada sākumā komisija atkal tika nodota IZM paspārnē.