Savulaik aktīvajam "antifašistam" Jānim Kuzinam Ģenerālprokuratūrā nav izdevies panākt Drošības policijas (DP) lēmuma atcelšanu, ar kuru atteikts sākt kriminālprocesu par rīcību ar Latvijas simboliem BBC filmā, kurā apspēlēts iespējams Krievijas iebrukums Latvijā.
Savulaik aktīvais "antifašists" Jānis Kuzins paziņojumā presei apgalvoja, ka DP lēmumu viņš pārsūdzējis Ģenerālprokuratūrā, bet tā DP lēmumu atstājusi spēkā un noteikusi, ka lēmums nav pārsūdzams. Savukārt Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina aģentūrai LETA teica, ka Ģenerālprokuratūra Kuzinam nosūtījusi atbildi, kurā teikts, ka viņš nav to personu lokā, kurām ir tiesības pārsūdzēt DP pieņemto lēmumu.
Kriminālprocesa likumā teikts, ka lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu var pārsūdzēt prokurors var noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona, kontrolējošās un uzraugošās iestādes un bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas.
Jau ziņots, ka DP savā lēmumā atsaucās uz Rīgas Stradiņa universitātes docenta Ivana Jāņa Mihailova pausto, ka filmā izmantots pseidodokumentāls fikcijas stils, kas pieļauj attēlot reāli eksistējošas vietas un citus apstākļus, apvienojot tos ar fikcijas elementiem. Līdz ar to rīcība ar Latvijas karogu un ģerboni nav jāuzlūko atrauti no pārējās filmas.
Atsaucoties arī uz Satversmes 100.pantu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumiem, DP konstatējusi, ka Latvijas karoga un ģerboņa noraušanas, mīdīšanas un dedzināšanas attēlojums filmā nepārkāpj vārda brīvības robežas. Drošības iestāde norāda, ka ECT ir uzsvērusi, ka preses brīvība ietver arī iespējamu pārspīlējumu un provokāciju. DP šajā filmā arī nesaskatīja nacionālā naida kurināšanu.
Februārī Kuzins kā "Gazeta PIK" redaktors lūdza DP izvērtēt, vai BBC demonstrētajā filmā netiek zaimoti Latvijas simboli, jo filmā publiski tiek iznīcināts Latvijas valsts karogs un ģerbonis, kā arī tiekot kurināts nacionālais naids. Kuzins DP lēmumu pārsūdzēja Ģenerālprokuratūrā.
Minētajā filmā attēlots Krievijas iebrukums Latvijā. Lai atbalstītu prokremliski noskaņotos separātistus, Krievija ieņēmusi 20 netālu no robežas esošas pilsētas. Kad NATO līderi nevar izlemt, kā atbildēt uzbrukumam, ASV un Lielbritānija izlemj sūtīt karavīrus cīņā ar Krievijas spēkiem. Krievija pēc tam atbild ar kodoluzbrukumu. BBC mājaslapā raidījuma aprakstā teikts, ka tajā bijušās augstākās britu militārās un diplomātiskās amatpersonas veic iespējama "karstā kara" simulāciju Austrumeiropā, iekļaujot pat cīņu ar kodolieročiem.