Līdz nākamā gada maijam Latvijā jāievieš modernas elektroniskās identifikācijas kartes (eID), kas kalpos kā alternatīva pasei. Lai identifikācijas kartēm būtu pēc iespējas vairāk lietotāju, tajā iecerēts iekļaut arī iedzīvotāju vidū maz populāro elektronisko parakstu.
Pagaidām tas ir niecīgs piedāvājums, salīdzinot ar tām priekšrocībām, ko līdzīga karte sniedz tepat kaimiņos – Igaunijā.
Līdzīga maksājumu kartei
Modernās identifikācijas kartes būšot līdzīgas banku izsniegtajām norēķinu kartēm, un informācija uz tām būtiski neatšķirsies no tās, kas atrodas ikviena pases datu lapā, – vārds, uzvārds, personas kods, personas sejas attēls un paraksta attēls. "Personas sejas attēls uz kartes līdzīgi kā pasēs būs melnbalts, jo personalizācijai tiks izmantota lāzergravēšanas tehnoloģija, kas būtībā ir standarts augstas drošības dokumentiem," Neatkarīgajai atklāj Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka palīgs preses un sabiedriskajos jautājumos Andrejs Rjabcevs.
Personu apliecinoša dokumenta saņemšana tāpat kā līdz šim būs obligāta, tikai personai būs izvēles iespējas – saņemt eID, pasi vai abus dokumentus. EID varēs saņemt jebkurš Latvijas iedzīvotājs un arī ārvalstnieki, kas šeit uzturas ar termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujām.
Tieši uzturēšanās atļaujas, kuras līdz šim PMLP līmēja ārzemnieku pasēs, ir viens no faktoriem, kas paātrinājuši lēmumu par identifikācijas karšu ieviešanu – PMLP pārstāvis stāsta, ka Eiropas Savienība noteikusi kārtību ar nākamā gada maiju visās dalībvalstīs izsniegt uzturēšanās atļaujas eID formātā.
Ap 10 latiem
Līdzīgi kā par pasu izsniegšanu maksu par eID izsniegšanu iekasēs kā valsts nodevu 10 līdz 12 latu robežās. Tāpat kā līdz šim mazāka valsts nodeva par dokumenta izsniegšanu būs bērniem, pensionāriem un invalīdiem – trīs līdz četri lati. Derīguma termiņš eID būšot pieci līdz 10 gadi.
Pagaidām valdībā nav iesniegts redzējums, kāds būs šo karšu dizains, taču ir zināms, ka uz tām būs arī īpaša mikroshēma.
"Tajā iekļaus elektroniskā paraksta radīšanas un identitātes pārbaudes elektroniskā vidē datus, kā arī atbilstošus elektroniskos sertifikātus, kurus būs izdevis uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs. Saņemot karti, persona saņems arī aploksni ar PIN/PUK kodiem, kuri aizsargā elektroniskā paraksta radīšanas un autentifikācijas datus. Iespējams, nākotnē kartes funkcionalitāte tiks papildināta," skaidro A. Rjabcevs.
Daudz funkciju
Latvijā izsniegtajām eID kartēm būšot divas galvenās funkcijas: personu apliecinošs dokuments (ar kuru brīvi varēs ceļot Šengenas teritorijā) un eparaksts. Kā PMLP skaidro, ir cerības, ka nākotnē to papildinās ar citiem papildpakalpojumiem.
Atšķirībā no Latvijas, kur būs iespēja izvēlēties starp pasi un eID vai arī abus, ikvienam Igaunijas iedzīvotājam, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, jābūt obligāti gan pasei, gan identifikācijas kartei, kurai ir daudz funkciju. Tā, piemēram, izmantojot šo karti, notiek valsts saziņa ar pilsoņiem elektroniskā veidā. Katram identifikācijas kartes lietotājam ir savs personīgais epasts, kuru tam piešķīrusi Igaunija, personaskods@eesti.ee. Šī adrese ir oficiāls komunikācijas kanāls starp valsti un konkrēto personu, un uz šo adresi tiek nosūtīti oficiāli paziņojumi, taču to var izmantot arī ikdienā.
"Ikvienai identifikācijas kartei ir vairāki aizsardzības elementi. Kartes var nolasīt ar viedkaršu lasītāju, un tai ir čips – elektroniska ierīce, kurā ir iekļauti visi dati, kas nodrukāti uz kartes, kā arī divi sertifikāti (garas skaitļu rindas) personas identifikācijai un digitālajam parakstam," stāsta Igaunijas ID karšu ieviešanas uzņēmuma Vaata Maailma projektu direktore Kristi Kivilo.