ES vienojas par plānu ilgtspējīgai mencu, brētliņu un reņģu krājumu pārvaldībai Baltijas jūrā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un likumdevēji vienojušies par kopīgu plānu, kas izstrādāts, lai nodrošinātu ilgtspējīgu mencu, brētliņu un reņģu krājumu pārvaldību Baltijas jūrā, novērstu pārmērīgu nozveju un ilgākā laikā radītu zvejniekiem labākus ekonomiskos nosacījumus.

Jaunajā Kopējā zivsaimniecības politikā (CFP) tas ir pirmais šāda veida plāns, kurā ņemta vērā visu minēto sugu zivju populāciju savstarpējā atkarība un vienkopus uzlūkota to krājumu pārvaldība.

Panāktais kompromiss nodrošinās līdzsvarotu un ilgtspējīgu šo zivju resursu izmantošanu, balstoties uz jaunākajiem zinātniskajiem atzinumiem par minēto sugu savstarpējo mijiedarbību, populācijas stāvokli un citiem aspektiem, kas attiecas uz ekosistēmu un zvejniecību.

Mencas pārtiek no brētliņām un daļēji arī reņģēm, savukārt reņģes un brētliņas ēd mencu ikrus, tādējādi pastāv saistība starp šo sugu populāciju veselību. Līdz šim pārvaldības plāns bija izstrādāts tikai mencu krājumiem.

"Šis plāns veido pamatu ilgtspējīgai svarīgāko Baltijas jūras zivju krājumu apsaimniekošanai," norādījis Eiropas Savienības vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella. "Būtībā tās ir labas ziņas gan Baltijas jūras zivju krājumiem, gan zvejniekiem, kuru iztika ir no tiem atkarīga."

Jaunā Kopējā zivsaimniecības politika, kas stājās spēkā 2014.gadā, paredz nodrošināt ilgtspējīgu attīstību visiem zivju krājumiem līdz 2015. vai, vēlākais, 2020.gadam.

Vides aizsardzības organizācijas tomēr uzskata, ka jaunais plāns nav pietiekams minēto mērķu sasniegšanai, un aicina Eiropas Komisiju piedāvāt ilglaicīgus plānus attiecībā uz zivju krājumiem citos reģionos, tostarp Ziemeļjūrā.