Krievijas ikgadējā vēršanās pret Latvijas politiku, vārda un izteiksmes brīvību, kā arī miermīlīgu sapulču, gājienu un piketu brīvību vairs nepārsteidz, jo tā ir sagaidāma un prognozējama, aģentūrai LETA apliecināja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons, vienlaikus izsakot aicinājumu Krievijai neslēgt ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroju, lai tā varētu nodrošināt starptautisko cilvēktiesību mehānismu sniegto rekomendāciju ievērošanu.
Vaicāts par Krievijas Ārlietu ministrijas aicinājumu starptautiskās organizācijas vērtēt 16.martā notikušos leģionāru atceres pasākumus Latvijā, Jansons norādīja, ka šāda Krievijas rīcība ir pārāk prognozējama, jo abu valstu standarti šajā ziņā ir atšķirīgi. "Krievijas pilsoniskās sabiedrības likstas un bēdīgi slavenā pieredze šajā ziņā ir vispārzināma, un to vēlreiz komentēt būtu lieki," viņš atzina.
Tomēr ministrijas pārstāvis atzina, ka šajā jautājumā Latviju pārsteidz kāds cits aspekts. Proti, šāds Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums izskan tikai nedēļu pēc tam, kad ANO augstais cilvēktiesību komisārs, atklājot ANO Cilvēktiesību padomes 31.sesiju, izteica bažas par Krievijas nodomiem slēgt ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroju Krievijā.
Tāpat kā komisārs, arī Latvija uzskata, ka sadarbība ar komisāra biroju, cilvēktiesību aizstāvju un nevalstisko organizāciju darbības telpas ierobežošanas novēršanā ir būtiska, un aicina Krieviju neslēgt ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroju.
"Kā komisārs norādīja savā uzrunā, šāda sadarbība varētu palīdzēt Krievijai nodrošināt starptautisko cilvēktiesību mehānismu sniegto rekomendāciju ievērošanu, tajā skaitā rekomendācijas attiecībā uz izmaiņām likumdošanā. Aicinām Krieviju atsaukties šim ANO aicinājumam," rezumēja Jansons.
Jau ziņots, ka Krievijas ĀM izteikusi aicinājumu profilējošajām starptautiskajām organizācijām, tajā skaitā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja, ANO Cilvēktiesību padomes īpašo ziņotāju par mūsdienu rasisma formām, EDSO Augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos, EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroju un Eiropas Padomi, kā arī autoritatīvās cilvēktiesības sargājošās NVO, sniegt pienācīgu novērtējumu par Latvijā notiekošo un efektīvi ietekmēt šīs valsts iestādes.
Krievijas ĀM norāda, ka leģionāru piemiņas pasākumi ir kļuvuši par propagandu to cilvēku slavināšanai, kuri piedalījušies masu noziegumos pret cilvēci Otrā pasaules kara laikā.
Ministrijas komentārā atzīmēta arī Saeimas valdošās koalīcijas deputātu dalība atceres pasākumos. Tāpat tā satraukusies arī par antifašistu organizāciju apspiešanu Latvijā, kā piemēru minot "safabricētu krimināllietu pret Latvijas Antinacistiskās komitejas priekšsēdētāju Alekseju Šaripovu".
Jau ziņots, ka 16.martā gājienā leģionāru piemiņai piedalījās aptuveni 1000 biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" pārstāvji un viņu atbalstītāji.
Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad Latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Trešā reiha bruņotajos spēkos Latviešu leģiona sastāvā.