Tiesa atzīst "Trasta komercbanku" par likvidējamu

© Arnis Kluinis

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma atzīt AS "Trasta komercbanka" par likvidējamu.

Par bankas likvidatoru tiesa iecēla zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu. Spriedums ir galīgs, tas nav pārsūdzams.

Kamēr vēl nav izskatīta bankas pārsūdzība par licences anulēšanu, tiesa, likvidējot banku, tai mākslīgi liedz īstenot savas tiesības, pauda "Trasta komercbankas" pārstāve tiesā Krista Kreicberga-Neija. Bankas pārstāve vēlreiz uzsvēra, ka likvidācija "nogriež" daudzas lietas, kas paredzētas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Ieva Berroni skaidroja, ka šajā procesā ir runa par laiku, jautājumu atliekot. Pat, ja tiktu gaidīts prejudiciāls nolēmums vai likvidācijas lietas izskatīšana tiktu atlikta citu iemeslu dēļ, bankas licence jau ir anulēta, līdz ar to šis process nebūtu apturams.

Arī otrs FKTK pārstāvis papildināja, ka likvidācijas lieta ir jāturpina un iemesla to atlikt nav, jo bankas tiesības patlaban nav ierobežotas.

Noslēgumā tiesas debatēs Berroni skaidroja, ka likvidācijas process primāri ir vērsts uz bankas aktīvu atgūšanu. Viņa arī norādīja, ka "Trasta komercbankas" iziešana no tirgus neatstās būtisku negatīvu ietekmi uz Latvijas finanšu sektora stabilitāti.

Savukārt bankas pārstāve apelēja pie tā, ka nacionālā tiesa nevar pieņemt lēmumu, jo Latvijas likumi nav harmonizēti ar ES normām. Kreicberga-Neija pauda, ka šajā gadījumā juridiskas personas tiesību ievērošana ir ļoti būtiska un to nevar ignorēt. Tomēr FKTK pārstāvis bilda, ka ir iespējams nonākt situācijā, kad nebūs līdzekļu, ko izmaksāt noguldītājiem.

Iepriekš komisijas pārstāve tiesai skaidroja, ka bankas licences anulēšana ir izsvērts, rūpīgi pārbaudīts lēmums. Bankas likvidāciju tiek lūgts sākt pēc iespējas ātrāk, lai varētu uzsākt noguldītāju prasību apmierināšanai. Savukārt bankas pārstāve izteicās, ka Eiropas Centrālā bankas (ECB) lēmumā bankai ir paredzētas pārsūdzības iespējas, kas ir arī garantētas ar ES tiesību aktiem. Bankai līdz aprīļa sākumam ir tiesības iesniegt pieteikumu ECB par lēmuma pārskatīšanu.

Kredītiestāžu likums paredz, - ja bankai ir anulēta licence, FKTK ieceļ pilnvarnieku un iesniedz tiesā pieteikumu par konkrētās bankas likvidāciju un likvidatora iecelšanu, vienlaikus izvirzot likvidatora kandidatūru. Līdz likvidatora iecelšanai darbu turpina līdzšinējā "Trasta komercbankas" valde.

Kā ziņots, ECB pēc FKTK ierosinājuma 3.martā anulēja "Trasta komercbankas" licenci, bet 4.martā FKTK padome konstatēja, ka bankā iestājusies noguldījumu nepieejamība, un vērsās tiesā ar pieteikumu par "Trasta komercbankas" likvidācijas sākšanu.

FKTK rosināja licences anulēšanu, jo banka ilgstoši pieļāva nopietnus pārkāpumus trīs svarīgās jomās: bankas akcionāri nespēja nodrošināt pietiekamu bankas kapitalizācijas līmeni, bankai bija novecojis biznesa modelis un nebija izstrādāta aktuāla darbības stratēģija, kā arī banka pārkāpa noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības un regulāri tika sodīta par pārkāpumiem naudas atmazgāšanās novēršanā.

FKTK rosināja banku likvidēt, jo "Trasta komercbanka" nav sistēmiski nozīmīga banka un bankai nav nekādu unikālu funkciju, kāpēc tā būtu jāglābj.

"Trasta komercbankas" aktīvi 2015.gada beigās veidoja 432,12 miljonus eiro, kas ir aptuveni 1,4% no kopējiem kredītiestāžu sektora aktīviem.

Pēc FKTK datiem, "Trasta komercbankas" lielākie akcionāri ir Igors Buimisters (no 33% līdz 50%) un Ukrainas iedzīvotājs Ivans Fursins (netiešā ceļā iegūta līdzdalība no 20% līdz 33%).

Gan 2015.gadā, gan 2014.gadā "Trasta komercbanka" strādāja ar zaudējumiem. 2015.gadu "Trasta komercbanka" noslēdza ar 4,66 miljonu eiro zaudējumiem, grupas zaudējumi bija 6,21 miljons eiro, liecina neauditētie dati. 2014.gadā "Trasta komercbankas" ziedojumi bija 12,75 miljoni eiro, grupas zaudējumi - 14 miljoni eiro.

Latvijā

Teju katrā lielākajā Eiropas pilsētā svētku gaidīšanas laikā darbojas arī Ziemassvētku tirdziņi, kas ierasti piesaista lielu vietējo un arī tūristu uzmanību. Izņēmums nav arī Baltijas valstis, tādēļ TV3 "Ziņas" piedāvā ielūkoties, kāda atmosfēra un cenas pieejamas tirdziņos Rīgā, Viļņā un Tallinā, ziņo TV3.lv.

Svarīgākais