Neizslēdz iespēju rīkot Latvijas lauksaimnieku protestus

Lauksaimniecības nozarē ir samilzušas ļoti lielas problēmas, kas draud izvērsties bankrotos, savukārt valsts atbalsta iespējas ir izsmeltas, tādēļ gadījumā, ja netiks saņemts arī Eiropas Savienības ārkārtas atbalsts, Latvijas lauksaimnieki varētu rīkot protesta akcijas.

To biedrības "Zemnieku saeima" kongresā aģentūrai LETA atzina biedrības vadība.

"Situācija ir ļoti nokaitēta visā Eiropā. Šajās dienās protesti notiek Somijā, būs arī Francijā, un šādu soli apsver arī Latvijas lauksaimnieki," sacīja biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Zemnieki gaidīs, kāda pirmdien būs Briseles reakcija uz zemnieku sūtīto lūgumu, un pēc tam pieņems lēmumu par tālāko rīcību.

Biedrības vadītājs Juris Lazdiņš atzina, ka pašreiz lielākās problēmas ir piensaimniekiem, taču arī citas nozares saskaras ar zemu cenu, produkcijas realizācijas problēmā, ko vēl sarežģītāku padara neviennozīmīgās attiecības ar pārstrādes uzņēmumiem un tirgotājiem.

"Pārmet, ka zemnieki neprot saimniekot, ka esam "lūzeri". Bet piena iepirkuma cena ir 10 centus mazāka, nekā vidējā Eiropā. Ja pārstrāde iepērk šo lēto pienu un nespēj saražot lētu produkciju, tad kurš ir alkatīgāks - ražotājs vai tirgotājs?" retoriski vaicāja Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka situācijas risinājums varētu būt ražotāju konsolidēšanās. Ja ir nevis 36 pārstrādes uzņēmumi, bet gan tikai daži lielie, būtu vieglāk vienoties par cenu, kā arī koncentrēties uz konkurētspējīgāku produktu ražošanu, sacīja biedrības vadītājs.

Tikmēr zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) kongresu dalībniekiem atzina, ka piensaimniecība "sāpju bērna" statusā būs vēl ilgi.

"Nevaru teikt, ka problēma tiks atrisināta īstermiņā. Pirmdien Briselē tiekos ar Eiropas ministriem, kur sagaidām nevis atrunas, bet konstruktīvas atbildes, ko darīt," sacīja ministrs.

Kā ziņots, šodien Bulduru dārzkopības vidusskolā notiek "Zemnieku saeimas" kongress kurā tiek diskutēts par sarežģīto situāciju piensaimniecībā un citās lauksaimniecības nozarēs.

"Zemnieku saeima" dibināta 1999.gadā un apvieno gandrīz 900 saimniecības no visas Latvijas, kopumā apsaimniekojot vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Kā ziņots, lai novērstu lauksaimniecības uzņēmumu bankrotu vilni, Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas nosūtījušas vēstuli Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisāram Filam Hoganam ar lūgumu ieviest virkni pasākumu, kas palīdzētu mazināt smago tirgus krīzi Baltijas reģionā.

Saskaņā ar lauksaimnieku aplēsēm, Latvijā no 2014.gada augusta līdz šī gada augustam piena nozarē nekompensētie zaudējumi sasniegs 96 miljonus eiro, bet zaudējumi cūkgaļas nozarē - 24 miljonus eiro. Igaunijā zaudējumi piena nozarei ir 67 miljoni eiro, bet cūkgaļas sektoram - 15 miljoni eiro, savukārt Lietuvas piena nozares zaudējumi gadā sasniedz 150 miljonus eiro.

Atzīstot Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta līdzšinējās pūles palīdzības sniegšanā, piešķirot ārkārtas pabalstu nozarei, Baltijas lauksaimnieki tomēr norāda, ka tādējādi nav kompensēti krīzes radītie zaudējumi. Tādēļ Baltijas valstu lauksaimnieki aicina ES nekavējoties ieviest mērķtiecīgus atbalsta pasākumus, lai novērstu saimniecību bankrotu vilni Baltijas valstīs.

Triju Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju parakstītajā vēstulē, kuras sagatavošanu koordinējis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) ES lietu birojs, norādīts, ka lauksaimniecības produkcijas cenu kritums nav apstājies un zemnieki turpina ciest zaudējumus Krievijas embargo un globālā tirgus svārstību dēļ.

"Mēs lūdzam sagatavot ES ilgtermiņa stratēģiju tirgus krīžu pārvarēšanai, kas palīdzētu mazināt zaudējumus lauksaimniecības sektorā un uzlabotu tirgus pārvaldību pārprodukcijas gadījumos vismaz divus turpmākos gadus. Mēs aicinām EK rast labākos risinājumus tirgus krīžu pārvarēšanai lauksaimniecībā, jo īpaši Baltijas valstīs," teikts vēstulē.

Vēstulē EK tiek aicināta ieviest stimulējošus pasākumus lauksaimnieku sadarbības veicināšanai, piemēram, kooperatīvu pārstrādes attīstībai un produktu noieta veicināšanai.

Lauksaimnieki norāda, ka nepieciešami pasākumi saimniecību un kooperatīvu naudas plūsmas nodrošināšanai, piemēram, līzinga nosacījumu uzlabošana, kredītu refinansēšana, birokrātijas mazināšana Lauku attīstības programmas pasākumiem un citi. Steidzami jāuzlabo tirgus intervences pasākumi, jārada ES instruments eksporta kreditēšanai un jāstiprina atbalsts jaunu eksporta tirgu apgūšanai.

EK tiek aicināta arī ieviest pasākumus, kas samazinātu lauksaimnieciskās ražošanas izmaksas, piemēram, ievedmuitas atcelšana mēslošanas līdzekļiem un instrumenti lauksaimniecības tehnikas un augu aizsardzības līdzekļa cenu samazināšanai.

Kā ziņots, piensaimniecības sarežģītajā situācijā 2015.gada nogalē saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, no kura ciltsdarbam piešķirti 23,36 miljoni eiro, atbalsts par slaucamajām govīm ir 12,38 miljoni, ES atbalsts - 7,6 miljoni, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījums no 8,5 miljonu ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei.